Lobstrominous

Soļoju virzienā prom no iepirkšanās, uz viena pleca pārtikas soma, otrā rokā 2 kg kaķbarības.

Pienāk meitene ar bukletiņu, bet piedāvā ne tikai bukletiņu, bet arī minūtīti paklausīties par kaut ko, ko nesaklausu.

Saku, ka man nav laika - jāskrien un tā (kas pārmaiņas pēc ir patiesība). Nē, nu lai pagaidu, pastāstīšot, tikai minūtīti.

Man tiešām, tiešām nav laika un man ir pārtikas maiss normālā svarā un kaķbarības lielais maiss.

Bet viņa esot ievērojusi, ka man izsitumi uz sejas un varot palīdzēt.

Pagriezos un aizgāju neatskatīdamās.