I
panjem meiteni, savaldzini to un liec vinjai tevii iemiileeties, miili vinju kaisliigi un maigi, tad pamet. Ja meitene raud, tas noziimee, ka dievs ir, jo citaadi jau vinja smietos un naakamajaa riitaa neatcereetos tevi, vai arii raudaatu, iespeejams, ka pat raudaatu, bet tas buutu pavisam, pavisam savaadaak.

II
panjem mazu kaeenjnu, puukainu un miilju, izdur vinjam acis vai nomet zemee uz ielas. ja tev negribas to dariit, tas noziimēee, ka dievs ir, jo citaadi jau tu smietos un naakamajaa riitaa nemaz neatcereetos kakjeenu, vai arii atcereetos, iespeejams, ka pat kaadu briidi domaatu par to, bet tas buutu pavisam, pavisam savaadaak.

III
panjem papiira lapu un uzraksti labu dzejoli, sanjurci to un saplees vai sadedzini kamiinaa. ja dzejolis tomeer nepazuud, tas noziimee, ka dievs ir, jo citaadi jau tu smietos un naakamajaa riitaa nemaz neatcereetos ne dzejoli, ne to, ko tu esi izdariijis, vai arii atcereetos, bet tas buutu pavisam, pavisam savaadaak.
--------------------------------------------------------

bet tas taa. lai gan.. kamdeelj tieshi valstiis, kuras ir ljoti religjiskas notiek tik daudz nemieru un asinsizlieshanu, bet taa saucamajaas 'veesajaas' valstiis - nekaa tamliidziiga?! kaapeec vinju dievs vinjiem nepaliidz? ajj. pat nezinu. es nezinu vai ir, vai nav. godiigi sakot, dotajaa mirklii man arii tas nav tas buutiskaakais.
un labi, vien ir, ka negaidiiju ;) ilgi cepaas.

(Reply to this) (Thread)

Nu visi šie piemēri nebūt nepierāda dieva esamību. Tavi visi pieminētie ir sabiedrības vērtības, daži gan tās bastojuši, kas tad arī nosaka kas ir labi, kas slikti. Es jau nesaku ka visas bībles vai tml. grātmatas mācības ir sliktas, es pat viņām daļai piekrītu. Nepiekrītu ka šīs mācības ir dieva griba, nepiekrītu ka visu kas notiek var novelt uz dievu, visu var loģiski un saprātīgi izskaidrot neviss novelt uz dievu, cilvēkam ir jāpaplašina savs redzesloks pētot dabu. Atgriežoties pie tēmas. Kāpēc dieva esamība piemēros tiek saistīta ar visu labo? Un viss kas nenotiek pēc dieva gribas un pareizības, ir cilvēku neprasme? Te izpaužas kautkādi mazvērtības kompleksi. Kāpēc cilvēks balstoties uz savām sajūtām, nevar saprātīgi izspriest kas ir labs un slikts? Kāpēc tad vienmēr jāsauc palīgā dievs? Vienkārši cilvēkam negribas sevi apgrūtināt, ka jau teicu, vieglāk ir ka kāds cits atbild viņa vietā, vieglāk ir sekot, neviss pašam spriest. Un beigu beigās, visi tie piemēri ir īstenojušies dzīvē, tajā izskatā ka dievs nav...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

shai pasaulee visu var izskaidrot trijos veidos - balstoties uz religjiju, balstoties uz fizikaalajaam/kjiimiskajaam paraadiibaam un balstoties uz mitologjiju. pirmie divi ir tie populaaraakie. cik noprotu - Tu visu meegjini izskaidrot ar otro panjeemienu. neviens no tiem tiem nav nepareizs, tikai katrs absoluuti savaadaaks. jautaajums tikai viens - kaapeec kaut kas ir jaaizskaidro un kaapeec nevar vienkaarshi ljauties? ticeet un dziivot, nevis par katru kapeicinju censties, ko pieraadiit. okei, okei - buutu jau labi, ja pati es arii taa dariitu, bet peedeejaa laikaa ar vien biezhaak meegjinu. un tas nebuut nav pohujisms oor don't worry be happy. taapat visu neizskaidrot/nepieraadiit. un galu galaa - kaapeec mekleet atbildes uz retoriskiem jautaajumiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu būtība ir tikai divi veidi, viens balstoties uz visu redzēto, dzirdēto, sajusto, sataistīto, saosto (zinātne), un otrs ir balstoties uz iedomātu pasaules kārtību(releģija, mitaloģija. Jā es esu par zinātni. Nevēlos tikt muļķots ar kautkādam pasaciņām, kas pietam nonāk pretrunā ar savu mācību. jautaajums tikai viens - kaapeec kaut kas ir jaaizskaidro un kaapeec nevar vienkaarshi ljauties? Kāpēc sēdēt pašapmierinātībā, kas viss ir okei, paļauties uz kautko kam nav reāla izskaidrojuma? Ja tā domātu visi, tad es ne nesēdētu un nerakstītu šo komentāru. Var jau kam tādam ticēt, bet ja cilvēks nebūtu ziņkārīgs, negribētu neko pētīt, uzdot jautājumus, un dzīvot ar releģijas vienīgo patiesību diezvai tāda bībele tagad būtu, vismaz rakstīskā izskatā. Cilvēces, pasaules attīstības pamatā ir ziņkārība, jautājumu uzdošana, ko
releģijas noliedz un tas man nešķiet pieņemami. Releģija tas nav ne pohujisms, ne don't worry be happy, pohujisms ir daudz labāk par releģiju, vismaz attīstība netiek bremzēta. taapat visu neizskaidrot/nepieraadiit Kāpēc lai nevarētu? Jā sežot un neko nedarot patiess nevar neko izskaidrot, ļoti iespējams ka ne manas dzīves laikā, ne vēlvienas paaudzes, ne vēl 5milj kadu laikā tā arī viss netiks pierādīt, bet tas jau nav galvenais, galvenais ir meiģināt, tiekties uz to. Un te neiet runa par retoriskiem jautājumiem, te ir runa par jautājumiem uz kuriem tu gribi saņemt patiesu atbildi.

(Reply to this) (Parent)

Ir vēl arī cita medaļas puse (medeļas lentīte). Tīcība ir vara. Kaut kādas grupas vara pār lielām masām. Sākumā doma varbūt bija cīnīties pret politisko varu, pret līderiem, vēlāk, lai cilvēki nevazātos apkārt nesirotu, nesistu viens otru etc. Ticība ievieš zināmus aizspriedumus, tikumību, bijību no elles un t.j.p. Patreiz ticība tiek vazāta pa labi un pa kreisi, ticības dēļ nogalina, tās dēļ dedzina citas ticības cilvēkus un tamlīdzīgi. Jau no laika gala tas ir cilvēku (vientiešu, tiem kam nav ko darīt un tiem kas tic) manipulācijas ierocis un ļoti efektīvs.

Tikai manas pārdomas 2 santīmu vērtībā ;)

(Reply to this) (Thread)

nevis divu santiimu, bet vismaz piecpadsmit kapeicinju +)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak šitā? 15 kapeiciņas gadījumā pēc Latvijas bankas kursa nav mazāk par 2 santīmi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja ņem kursu 0.0188 tad sanāk ka 15 kapeiciņas ir ~0.3 santīmi, un cik man zināms tad 0.3sant. ir mazāk nekā 2 sant.

(Reply to this) (Parent)

ehhz, juus materiaalisti.. kapeicinja nemaz nav liidzinaama ar kaut kaadu paareejo valuutu..
taa ir kaa zelta veerdinjsh, dooh +)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, neaizrunā mums ausis. Zelta vērdiņš ir ok, bet kapeiciņa ir kapeiciņa. Tur ne pielikt, ne atņemt.

(Reply to this) (Parent)