Mamma teica, ka jāmeklē vārdotājs pret manu mantu zaudēšanu. Vēl viņa teica, ka esot jādomā, ko dara. Vēēēē. Es šausmīgi apvainojos un sāku raudāt. Šodien biju kara muzejā un lidiņā meklēt viņas šalli. Nekā.

Vēl man ir šaušalīgas rutīnas sliktā sajūta. Tās pašas ielas, autobusi un cilvēki. Vakar biju uz to Tautas attīstības pārskata atvēršanu un satiku visādus kursa biedrus. Prasīja, vai man tāpat kā pārējiem riebjoties būt atpakaļ. Ne-e. Es gribu pabeigt skolu, pietam labi un move on. Uz citu skolu.

Vienīgi tas, ka jāmācās kopā ar homofobiem, nacionālistiem, slēptiem un atklātiem rasistiem. Pat ne tas. Drīzāk, ka tas skaitās pilnīgi normāli. Būs atkal jāpierod. Jak.