10.12.2006:
Lai arī cik mēs labi kādu pazītu, mūsu spējas noteikt, "kas par vainu" ir stipri vien ierobežotas. Un nevajag no sevis nez ko iedomāties. "Slikti jūties, ja? Miegs nenāk? Āāā...Nervi netur... Tev sporta kluba abonementu nopirkt?" Nē! Sasodīts! Aizsūtiet mani vienkārši (vienkārši? vai tiešām tik neiespējami?) uz kādu Dieva, atvainojiet, misionāru pamestu vietu, kur es varētu kļūt par analfabētu. Lūdzu! Lai kā man gribētos sev glaimot, domājot, ka esmu īpaši advancēta neprognozējama būtne, tā nu tas ir... Ar mums visiem. Suņiem, kaķiem, pērtiķēniem, padauzām un ledus kristāliem... Un vispār tas traucē. Mani, piemēram, pat traumē.

11.01.2009: Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. To nesauc par progresu... Patiesībā tas ir kaut kas gluži pretējs. Es, piemēram, kļūstu par ļoti miesisku radījumu. Pusaudži savukārt ir ļoti garīgi... Nedaudz nelaimīgi.