Tu aizgāji neīstajā brīdī,
Mazliet par agru,
Mazliet par Vēlu.

Tu nokavēji to dienu,
Kad no debess laimītes krita.
Bet Tu tā arī nesagaidīji,
To dienu,
Kad atkal laimītes kritīs,
Lai kaut vienu notvertu,
Zirnekļa austajos pavedienos atrastu,
Vai uz ielas nesamītu paceltu.

Tu izvēlējies iet pasaulē,
Cerēdams, ka itvisur ir laimīšu daudz.
Bet ir tikai viena vienīga,
Kas būs Tava laimīte,
Citas, Tev nederēs.

Bet Tev taču vienalga,
Tu neklausījies citos,
Pat ne manī,
Tu vienkārši devies pasaulē
Krītošas laimītes meklēt,
Notvert savās saujās,
Zirnekļa austajos pavedienos Atrast
Vai uz ielas nesamītu pacelt..