Ar Tevi bija tik labi,
Apķert, samīļot un noskūpstīt.
Ar bezmiegu cīnoties,
Tevī kā laimes zaglei Lūkoties.

Bez Tevis viss tik tukš,
Un ārā bezgalīgi tumšs.
Atgriezies un piepildi tukšumu,
Atgriez manai dzīvei gaišumu.

Lūkojos zvaignēs es,
Atceroties kā skūpstījāmies mēs,
Un cieši apskāvāmies,
Viens otram ļāvāmies.

Priecājos, ka atmiņas man ir,
Tajās lūkojos,
Lai bezmiegā nemokos
Un rodu piepildījumu,
Gaismu un cerības staru.





.Mīlu.