Tiešī taagd un šodien,
Mana dvēsele raud,
Caur asarām sāpes jūtamas,
Tās sāpes, kas iekšā man.
Pārņem tukšuma sajūta.
Liekas, ka pasaule
Esmu palikusi viena.
Visapkārt tikai tukšums.
Gribas pastiept roku
Uz gultas pusi,
Un atkal sajust Tevi,
Tavus pieskārienus.
Sajust, ka esi tepat,
Tepat vienmēr ar mani.
Mana dvēsele nerimst raudāt,
Asaras pašas birst,
Cik ļoti man sāp..
Kaut ar asarām vien pietiktu,
Lai atkal smaids rotātu manu seju
Un atkal laimes sajūta rastu..