Nē, nu, man ir kauns, ka es neesmu precējies, man nav bērnu, par kuriem jādomā, dzīvoju ļoti lētā dzīvoklī, prasības no dzīves minimālas, krīze mani ietekmē tik daudz, ka neeju vairs uz teātri un nepērku grāmatas. Bet tas ir tas fons, kurā rodas manas domas un spriedumi. Arī par šo tēmu. Bet ko es varu pateikt skaidri - man ir ļoti, ļoti žēl to cilvēku, kuri ir noskumuši, izmisuši un jūtas kā stūrī iedzīti. Un es nedošu nekādus padomus, jo es vienkārši nespēju saprast kā jūs jūtaties un kā ir īstenībā.