Sapņa konstrukcija: sapņoju, ka sapņoju. Tāpēc pamostoties sapnī likās, ka esmu pamodies no sapņa. Sapņa tēma: nāve. Otrs traumējošākais sapnis kāds bijis. Vārdiem neizsakāms, bet bija tā. Sapņoju, ka nespēju aizmigt, jo tik līdz iegrimstu snaudā sākās murgs – skaņas, melna krāsa, bezcerība, kas liek traukties augšā un nomierināties. Līdz kādiem 3:00 naktī mokos un liekas, ka nekad nespēšu aizmigt. Kulminācija iestājas, kad aizmiegu. Kas notika izstāstīt nav iespējams. Mani apglabā? Nezinu, bet šoks ir tik liels, ka pamostoties pierāpoju pie telefona un zvanu un psihiatrisko slimnīcu, jo vienkārši zinu, ka ilgi tā nespēšu izturēt un jau daļēji esmu jucis. Man atbrauc pakaļ un aizved. Esmu laimīgs un iedomājos, ka būs ko ierakstīt draugiem.lv domubiedru grupā „psihiatrija”. Pamodos savā gultā.