Stulbi, stulbi, stulbi. Tas par ko es tiešām gribētu rakstīt ir saistīts ar garīgo sfēru, un principā nepaskaidrojams. Tas ir viens. Otrs ir tas, ka man apkārt aplipuši visādi perdeļi, kurus varētu aizdzīt vien pasakot tiš!, bet kā bez tiem perdeļiem tālāk dzīvot, nezinu. Viņus var vicināt kā attaisnošanās karogu, kas cilvēkam kā man, kurš nevēlas stalti nostāties un apzināti uzņemties atbildību ir svarīgi. Lūk, un rakstīt par viņiem ir muļķīgi, bet lasīt par tiem ir stipri kaitinoši. Tieši tāpēc, ka visa atrisinājums ir tiš!