Ar mani tā ir bijis vienmēr. Lai ko darītu, pirmā reize vienmēr sanāk samērā draņķīga. Zem vidējā līmeņa. Otrajā reizē jau esmu virs viduslīnijas, tuvojos profesionālajam. Trešajā reizē, tā ir vienmēr, pienāk brīdis, kad mana seja kļūst mierpilna, secinājumus izdaroša. Tajā brīdī es pie sevis nodomāju - kāds es tomēr fucking ģenijs esmu! Šajā gadījumā ar plastmasas noņemšanu no durvīm.