Uzrakstīju par saviem sapņojumiem. Domāju, ka visi baigi ņirgs par manu muļķību. Nekā. Vien unpy deva padomu dzīvokļa izvēlē. Bet tas nekas. Lai cik tas dīvaini nebūtu, vēlme/tieksme sapņot stipri samazinājās. Vēl dienas pagaidīšu. Ja viss būs tik labi kā tagad, tad atkritīs rakstīšana par mani kā politiķi, Dombrovska labo roku, un mani kā latīņu valodas un filosofijas pasniedzēju Rīgas 1. ģimnāzijā.