Kafejnīca

Atkal mūzika, mūzika lejas
Un kā viļņi uz atvaru nes.
Gudrās runas un godīgās sejas
Atkal pametis, nāku še es.

Skati skrien te kā putni bez mājas,
Dūmu strūklas kā fontāni stīdz,
Zīdā kairīgi mirdzošas kājas
Taktī viļņojas mūzikai līdz.

Un tad liekas - kāds aizskar pie rokas,
Un kā reibonī dvēsele jūt:
Kāda viltīga laime un mokas
Tava daiļuma gūsteknim būt.

J.Ziemeļnieks/J.Kulakovs