beigu rindkopa
Izdevēja pēcvārds.

Otrās daļas beigās izdevējs spiests lasītājiem paziņot kādu ļoti bēdīgu vēsti. Gudro, mācīto, dzejisko, filozofisko runci Muri rūgtā nāve aizrāvusi pašā viņa skaistās karjeras vidū. Viņš šķīrās naktī no divdesmit devītā uz trīsdesmito novembri pēc īsām, bet grūtām ciešanām ar gudrā mieru un savaldību. Te nu atkal ir piemērs, ka ar pārgudriem ģēnijiem nekad neiet labi; vai nu tie pakāpeniski noslīd līdz bezrakstura un bezdvēselīgai vienaldzībai un pazūd masā, vai arī nesasniedz ilgu mūžu. Nabaga Muri! Tava drauga Muciusa nāve bija tavējās priekšvēstnese, un, ja man tev būtu jānotur bēru runa, tā nāktu pavisam citādi no sirds nekā bezjūtīgajam Hincmanam; jo esmu tevi mīlējis vairāk par dažu labu. Nu dusi saldi! Miers taviem pīšļiem!
Diemžēl nelaiķis nav savus dzīves uzskatus pabeidzis, tie tātad paliek fragmentāri. Turpretī mūžībā aizgājušā runča atstātajos papīros ir vēl dažas pārdomas un piezīmes, ko viņš, liekas, būs uzrakstījis tai laikā, kad dzīvoja pie kapelmeistara Kreislera. Bez tam atradusies arī krietna daļa no runča saplēstās grāmatas, kas satur Kreislera biogrāfiju.
Tāpēc izdevējam šķiet, ka lietai nenāks par ļaunu, ja viņš laipnajam lasītājam pavēstīs to, kas atradies no Kreislera biogrāfijas, kādā trešajā sējumā, kuram jāiznāk uz Lieldienām, un tikai šur un tur attiecīgās vietās iespraudīs to, kas no runča pārdomām un piezīmēm liekas izdošanas vērts.

E.T.A.Hofmanis "Runča Mura dzīves uzskati līdz ar kapelmeistara Johana Kreislera biogrāfijas fragmentiem uz nejaušām makulatūras lapām" R: 2002., 375 lpp.