beigu rindkopa
Ģeogrāfa noslēpums tā arī paliktu aprakts neziņas bezdibenī, ja majors nebūtu par to pastāstījis Glenervenam, kam nebija noslēpumu no lēdijas Helēnas, un viņa savukārt par to pačukstēja misis Menglai. Vārdu sakot, noslēpums nonāca misis Olbinetas ausīs un, protams, tika plaši izpausts.
Žaks Paganels tais trijās dienās, kad viņš atradās maoru gūstā, bija tetovēts, turklāt tetovēts no pleciem līdz pat kājām. Uz krūtīm viņam bija attēlots heraldisks kivi, kas, spārnus izpletis, knābā tieši sirdī.
Lielajā ceļojumā apkārt zemeslodei tas bija vienīgais piedzīvojums, kas Paganelam izraisīja nožēlu un ko viņš nekad nevarēja piedot Jaunzēlandei. Tāpēc arī viņš nesteidzās atgriezties Francijā, lai gan tika atkārtoti aicināts un arī pats vēlējās atgriezties dzimtenē. Viņš baidījās padarīt smieklīgu visu Ģeogrāfijas biedrību, ja bulvāru lapu karikatūristi sāktu ņirgāties par svaigi tetovēto biedrības sekretāru.
Kapteiņa atgriešanās Skotijā izvērtās par īstiem nacionāliem svētkiem, un Harijs Grants kļuva vispopulārākais vīrs senajā Kaledonijā. Roberts uzsāka jūrnieka gaitas, tāpat kā viņa tēvs, tāpat kā kapteinis Džons, un, lorda Glenervena atbalstīts, viņš īsteno tēva ieceri par skotu kolonijas nodibināšanu Klusā okeāna salās.

Ž.Verns "Kapteiņa Granta bērni" R: 1970., 575 lpp.