Piektdien braukšu nodot asinis. Pirmā slimnīca vairs nepieņem, būs jāminas uz galveno kantori, kurš pāri tiltam. Gan jau viss būs labi.

Vakar braucu pāri Vanšu tiltam. Nebūtu tas, kas brauc es, tilta vidū apstātos un ar slaidu atvēzienu pārmestu riteni pāri margām. Ritenis skaisti sasniegtu Daugavas ūdeņus. Žēl, ka es vienmēr esmu es.

Pavirši skatoties cibas lietotājus atradu dažus, par kuru esamību savā draugu listē biju pilnīgi pārliecināts. Radās pat jautājums, vai ir iespējams sevi noņemt no kāda cita lietotāja draugiem. Protams, nav.

Diena auksta un drēgna. Tā salis neesmu kopš ziemas.