Ejot uz bibliotēku pa ceļam redzēju kādu ļoti, ļoti bēdīgu puisi. Noticis kaut kas muļķīgs, nodomāju. Nu, lūk! Nekādā gadījumā šo puisi ar sevi nesalīdzinot jau kādu laiku radinu sevi pie domas. Mūžīgi tas nenotiks, kādu dienu, varbūt pat pirmdien, nostāšos pozā un rīkošos. Vispār jau tikai pēdējā pusgada laikā esmu kļuvis pietiekami drosmīgs, lai stātos pozās, tikai trīs reizes. Vispār man patīk. Tā sajūta, no sākuma domāšu, tad darīšu, tad pieņemšu to stulbo situāciju, kas man muļķim radusies.