Ziema nosprāgusi, maita
Zaļi mirdzošie cipari pulkstenī pārmainījās: pieci no rīta. Tūlīt, tūlīt izlīdīs un sāks strādāt sētnieki; rajons bija vecs, prestižs, tīrību šeit ievēroja ļoti stingri. Labi vēl, ka ne snieg, ne līst, ziema beigusies, nosprāgusi, maita, ļaudama atnākt pavasarim ar visām tā problēmām un pārmērīgajām pretenzijām…

(No Sergeja Lukjaņenko "Nakts Sardzes".)