Durvis
Kamēr viņi lauzās durvīs, es uzvilku bikses un T kreklu, aiz jostas noslēpu nazi un, aizgājis uz tualeti, pačurāju. Tad izņēmu no seifa magnetofonu, nospiedu "ārkārtēja gadījuma" pogu un izdzēsu kasetes ierakstu. Pēc tam izņēmu no ledusskapja alus bundžiņu un kartupeļu salātus un paēdu brokastis. [..] Kad, izdzēris alu un apēdis kartupeļ salātus, dziļi ievilku elpu, tērauda durvis ar sprādziena blīkšķi atvērās un istabā ienāca neredzēti milzīga auguma vīrietis.

(No Haruki Murakami "Skarbā brīnumzeme un Pasaules gals".)