rūsganais sprakšķis

tas mantu apjoms padarīs mani traku.
nujeb, mani padarīs traku tas,ka nespēju aizmiegtām acīm visu izmest ārā.


nupat starp puķu sēklām, traukiem, beigtām skudrām,diviem metāla galvgalī skrūvējamiem jēzuliņiem, aizvēsturiskiem tīrīšanas līdzekļiem un trīs komplektiem svaru, atradu 1927.gada Deglava Rīgas izdevumu vecā drukā. Nosperta Rīgas Kaŗa Slimnīcas bibliotēkā.

retorisks jautājums, cik trauku dvieļi ir nepieciešami vienā saimniecībā?

es tik stiepju viņus tādus nelietotus,nostāvējušos lejā un mazgāju, pilna atvilkne jau, bet žēl mest ārā. tā kā tāda kara laiku piedzīvojusi tante.

ak,jā, man šodien bēda - vakar, figviņzinpakurulaiku, dārzā nolūzis dubultais dzīvības koks, man viņi tik ļoti patīk un tik maz ir palikuši no vecvecmammas laikiem, un šim bij tāds skaists liekums un tik labi piesedza no kaimiņu modrās, ticīgās, nosodošās acs.

uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt,nu,labi, vēl uz divu, cik dzīvības koki man palikuši :( tie jaunie modīgie nav tas, man viņi tādi izliekušies, pusnoplukuši, veci.... :(

slimoojot pa māju, izdomāt kataloģizēt grāmatas ir forši,kamēr ņemies ar iliadām , enciklopēdijām un doniem kihotiem, bet,kad jāreģistrē tādas visādas mazas grāmateles viediska satura, sāk gribēties šauties

štob žizņ skazkoi ņekazalas vēl arī kaķis bij dabūjis 1) vīrusu acī, kuras nav 2)viņam aug kautkāds 6.pirksts
un suns šonakt nevarēja pagulēt,jo vislaik grib kasīt ausi un es nedomāju,ka tā bija tikai manipulācija,lai tiktu gultā.

dieslaiapžēlojas par šitādu zaimošanu, bet apslimuši vīrieši ir viena neciešama, neciešama padarīšana.

es tūliņ miršu ...
vai mums ir kāda pretsāpju tablete....
tas kakla skalojamais ir tik pretīgas konsistences,...
kur ir mana kakla tablete.....

man kopš bērnības gan ir bijis tikai viens indikators vīriešu miršu-nost-tūliņ - ja ēd, značit ne nieka nemirs.
un tā kā KĀDS izrija vakar visus krāsnī ceptos kartpeļus,kamēr es biju treniņā un pēc tam vēl pielikās ar krēmzupu un vakarā neatteicās no cepta banāna ar saldējumu,tad man tomēr girbētos cirst kāju pret zemi...

bet tā jau ar šīm maigajām būtnēm nevar, nevar
skrien no rīta pakaļ un sauc "mīļais, tu tač nosalsi, uzvelc jaciņu"...

cik maz vajag priekam, vajag tikai aizbraukt uz Gemosu un nopirkt milzu bundžu ar jalapenjosiem

nu, un vēl visādas bundžas, protams.

citās ziņās, esmu ļoti sabēdājusies, jo Ikea vairs netirgo smukās baltās burkas ar koka vāciņiem, vispār nav! bet man vēl vajag!

tā vietā Ikea & Google Translate prodakšns piedāvā mazu, tizlu dienas ( prieciņu )

es nezinu,ko darīt.
es nezinu,vai esmu jums stāstījusi, bet man ir mantojumā 2 kaķi.
divi abzolūti asociāli, nošņurkuši, nedaauguši,jo lielāko daļu mūža ēduši renģes un ko tādu, radījumi, kas neredz nekādu starpību - dirst kastē vai tai blakus.
tā viņi tur dzīvo savu dzīvi, divās istabās - reizi vairākās dienās ieberu paiku,saleju ūdeni,iztīru tas n kastes.
un nezinu,ko iesākt.

jo atdot viņus nav iespējams, jo nevienam nevajag kaķus,kas nespēj ievērot tīrību. un arī viņi nespēj pildīt kaķa funkciju- sēdēt klēpī,jo tas nav kautkas pierasts. saimniecei viņi gulēja uz kājām,labākajā gadījumā,bet pārsvarā dzīvojas pa skapjaugšām.
ārā viņi nekad nav gājuši, uz laukiem nekādiem kādam iesmērēt arī nav opcija. iesmērēt man nešķiet kā opcija vispār.

es pat nezinu,cik viņiem gadu, esam spekulējuši ar dažādām teorijām,bet diezgan nesekmīgi. kādi 8-9 mož varētu arī būt.
bet es nevaru bezgalīgi viņu rīcībā atstāt dzīvokli.

pat,ja pie kautkāda brīnuma viņi iemācītos iet tikai uz kasti, ar suni viņi nekad nesaradīs. un es arī nejūtos spējīga dzīvot ar 3 kaķiem. pie kam,man no viņiem bail,viņiem ir tāds kautkāds slepkavnieka citplanētieša skatiens, no kura man paliek neomulīgi (man!! kas visus ielas bomžkaķus visu mūžu paijājusi)

un tā nu es viņus baroju.
un gaidu,kad varbūt paši nomirs.

vakar līdz pilnīgai putrai galvā meditējām par iespējamām otrā stāva reinkarnācijām

ļoti stulbi,ka neviens no mums šīs dzīves laikā nav ieviesis par labu ģimenes draugu kādu arhitektu, jo ārpus verdikta par to,kur vispār varētu būvēt kāpnes, nebūtu slikti,ka kāds racionāli norādītu uz vienradžiem un citiem šrekiem plānā ...

pilnībā atbalstu,ka tiem,kas zog, jānocērt rokas

nu CIK VAR?!

man , lūdzu, iesveriet vēl 2 rokas un 2 kājas

vai arī ielejiet vēl kādas stundas diennaktī

pielāgoties ir tik ļoti viegli salīdzinot ar kaut kā radīšanu no jauna

nespēju es nu nekā apreģeļitsa ko visās tajās atvilktnēs lai liek iekšā un kādā secībā

labi vismaz, ka pēc mokošām domāšanas, atradu rokturīšus

un es girbu,lai Google Street View atbrauc vēlreiz,kad man pagalmā nemētāsies paklājs un kad būs nokrāsota sēta.
Labi vismaz,ka zied dzīvžogs.

nesaprotu, kā tā šņākas, ka man visai tādai čaklai tādi baltrocīši un slinķi draugos!

vot, vaig sestdien uztaisīt talku, derētu papildus rokas, bet nav jau,ko aicināt.

piezvanīju bračkam,tam ir muskuļi un darba ar nebaidās, - a šim jāstrādā.
piezvanīju mugursomam ar ko pēdējā tusiņā sarunājām,ka aicināšu uz aso zupu - gribēju piedāvāt šādu bārteri - tam ar jāstrādā visdrīzākais.

vairāk nezinu,kam zvanīt.

agrāk bija Sīkais ar savu draugu - bet nu man paies vairāki gadi,kamēr tikšu pāri aizvainojumam par to nagu palaišanu.

atkal jau nekas cits neatliek kā teikt - sūda būšana!

UPD! mīļielabie,es jau tikai brēkāju un žēlojos, šoreiz mani pa riktīgam glābt nevaig, jums bij jāsaka,ka vot kā, re kādi visi cūkas :)))

es nevaru,tas ir tik šausmīgi grūti, izdomāt,cik atvilknes man virtuvē vajag, nu!!!!

TIK šausmīgi daudz ko darīt,ka nokritu kā pļocka uz dīvāna.
pusdiena pagājusi skraidot pa veikaliem, sapirkos Depo visko nezinko, nu tā,ka tiešām nezinko, dārzniece atradusies.

un tagad vāru buljonu. jo svētku vakariņās paredzēts garneļu risoto. lieki piebilst,ka es vēl ne reizi normālu risoto neesmu gatavojusi, tāpēc pagaidām sliecos uz improvizāciju un iespējamību,ka tas nemaz nebūs nekāds risoto bet kautkas cits ar rīsiem un garnelēm.

bet vēl man gribētos nomazgāt logus, bet jāepilē kājas. tad nu taisnojos sev,ka mož vēl būs kādi lieli pavasara lieti,kas tos logus tāpat aizdirsīs.
un vēl man gribētos puķu kastēs sēt puķuzirņus.

un vēl un vēl es gribētu , lai man kāds pasaka, ko stādīt vēl citās puķu kastēs, kas ātri varētu apaudzēt 1m augsto drāšu žogu, lai izstās glīšāks.
pagāšgad man bija kreses, bet pirmkārt, viņas šausmīgi ilgi neauga, un otrkārt- viņas nesaskanēja ar puķuzirņiem zilajiem pagalma otrā pusē.

lūk, un man vajag kautko,kas ātri izaug, kastē (jo savādāk kašmars ar pļaušanu, suni, kaķi un nezālēm un zālēm), un vēlams jau zilu. vai baltu.
tā jau man kreses dikti patīk, bet pagāšgad viņas mani pievīla. jā, septembrī bija skaisti sarāpušās un ziedēja, bet visu vasaru bija iztukšīts.

un tad vēl es gribu taisīt savu lecekti vasiliskiem, kinzām, citronzālēm un vēl hvz kam.

un dzīve ir skaista, šodien ir īpaša diena,pat, ja bez karoga mastā, un es ceru,ka jums visiem ir saulaini un jauki!

sūda būšana, vilku karogu mastā un pārplīsa trose.
kā lai mūsējie šodien uzvar vienīgo hokeja spēli,kas mani interesē, ja man pat nav karogs pie mājas!

tārkie kulināri, sakiet man - kāds ir jūsu subjektīvais viedoklis par plīts virsmām?

es sensenos laikos,kad plānoju virtuvi,biju izdomājusi, nonākusi pie sev tīkama viedokļa,man vismaz tā šķiet, bet pa šiem 3 gadiem pilnīgi galīgi izskrējis no galvas,kas man šķita tīkamāks.
tā nu iedomājos apjautāties citiem, varbūt tas palīdz noformulēties atpakaļ.

divi jautājumi - kā ir ērtāk - ja ir standarta riņķi, nu kvadrātiņā, jeb tomeŗ rombiņā?
un, kā ir,ja pogas ir sānā? jeb tur pastāv iespējamība īpaši talantīgiem cilvēkiem noepilēt roku spalvas, kā es to pamanījos vakar, kurinot ugunskuru?

un cepeškrāsns, uz ko jāskatās priekš cepeškrāsns, izņemot smukumu? man nekad nav bijusi elektriskā, un man nav jausmas.

UPD ! virsmai runa ir tikai par gāzi. apejot manu mīlestību pret to, pie tā,cik es gatavoju, man nosvils viss pie manas vienas fāzes un boilera, jau cepene būs uz godavārdu un otru skaitītāju

Nesaprotu es to jūsu jūsmu, nesaprotu.
Sniegs ir ōsomākā padarīšana,kas uz šīs zemes ir. Pēc bunbiņām, lidojošajiem šķīvīšiem, čiekuriem un kociņiem.
Sniegs varētu būt visu laiku.

Bet Viņa NAV. Vairs nav. Un visi priecājās.

Ko tas nozīmē manā dzīvē?
Gākas Baismu. Saimniece jau tā ir diezgan retardēta,kad mājās. reti,kad spēlējas.
bet TAGAD?! TAGAD pagalmā un dārzā VISPĀR nevar mest bumbu. uz visiem ciemiņiem - labajiem cilvēkiem - sakliedz, un viņi, muļķi, klausa.
redzējies, zāle neaugšot? Un kam tā zāle rūp???

Un dārzā. Ieej tik dārzā, kā sākas spiedzieni- DOBE!! Puķudobe!!! tur nekāp! NESKRIEN! NEbremzē!

Kas vēl ļaunāk - viņa vislaik kautko rušinās, grābstās, skraida nervozi ar šķērēm, kautko šņikā. un UZPASĒ. nevar nevienam kaimiņu lunopātam aizskriet pakaļ, kā jau bļauj "nedrīkst!!!!" nu bet tie kretīni tak mīž un dirš viņai tik dārgajās puķudobēs!

Šodien, ja. Viens idejots sēž aiz kompostkastes un glūn. Es jau, teju teju, pateikt,kur kā lietas šai sētā stāv, kā "NEDRĪKST"
tas Idejots uzskrēja dzīvībskokā un tad nu tur mauroja un mauroja, ka zinies, neērti un netiek lejā, kamēr mani aizved mājā.

un tas jau vēl nav viss.
KĀJAS. To tik vien dzirdi kā "kājas". NU, netīras, nu un? Katru reizi,kad gribi ieiet iekšā, metas ar dvieli virsū, vai vēl ļaunāk- stiepj uz dušu un mazgā.

Nu, kurš to var izturēt, nu?

ATDODIET ZIEMU!!!!

grūti būt buržujam

mugura slapja, rokas bez spēka, konteiners pilns ar ozolzīlēm, betbetbet - tur,kur nogrābts jau zaļi zaļš viss spīd!!!