sodīt nedrīkst apžēlot
es nezinu,ko darīt.
es nezinu,vai esmu jums stāstījusi, bet man ir mantojumā 2 kaķi.
divi abzolūti asociāli, nošņurkuši, nedaauguši,jo lielāko daļu mūža ēduši renģes un ko tādu, radījumi, kas neredz nekādu starpību - dirst kastē vai tai blakus.
tā viņi tur dzīvo savu dzīvi, divās istabās - reizi vairākās dienās ieberu paiku,saleju ūdeni,iztīru tas n kastes.
un nezinu,ko iesākt.
jo atdot viņus nav iespējams, jo nevienam nevajag kaķus,kas nespēj ievērot tīrību. un arī viņi nespēj pildīt kaķa funkciju- sēdēt klēpī,jo tas nav kautkas pierasts. saimniecei viņi gulēja uz kājām,labākajā gadījumā,bet pārsvarā dzīvojas pa skapjaugšām.
ārā viņi nekad nav gājuši, uz laukiem nekādiem kādam iesmērēt arī nav opcija. iesmērēt man nešķiet kā opcija vispār.
es pat nezinu,cik viņiem gadu, esam spekulējuši ar dažādām teorijām,bet diezgan nesekmīgi. kādi 8-9 mož varētu arī būt.
bet es nevaru bezgalīgi viņu rīcībā atstāt dzīvokli.
pat,ja pie kautkāda brīnuma viņi iemācītos iet tikai uz kasti, ar suni viņi nekad nesaradīs. un es arī nejūtos spējīga dzīvot ar 3 kaķiem. pie kam,man no viņiem bail,viņiem ir tāds kautkāds slepkavnieka citplanētieša skatiens, no kura man paliek neomulīgi (man!! kas visus ielas bomžkaķus visu mūžu paijājusi)
un tā nu es viņus baroju.
un gaidu,kad varbūt paši nomirs.
es nezinu,vai esmu jums stāstījusi, bet man ir mantojumā 2 kaķi.
divi abzolūti asociāli, nošņurkuši, nedaauguši,jo lielāko daļu mūža ēduši renģes un ko tādu, radījumi, kas neredz nekādu starpību - dirst kastē vai tai blakus.
tā viņi tur dzīvo savu dzīvi, divās istabās - reizi vairākās dienās ieberu paiku,saleju ūdeni,iztīru tas n kastes.
un nezinu,ko iesākt.
jo atdot viņus nav iespējams, jo nevienam nevajag kaķus,kas nespēj ievērot tīrību. un arī viņi nespēj pildīt kaķa funkciju- sēdēt klēpī,jo tas nav kautkas pierasts. saimniecei viņi gulēja uz kājām,labākajā gadījumā,bet pārsvarā dzīvojas pa skapjaugšām.
ārā viņi nekad nav gājuši, uz laukiem nekādiem kādam iesmērēt arī nav opcija. iesmērēt man nešķiet kā opcija vispār.
es pat nezinu,cik viņiem gadu, esam spekulējuši ar dažādām teorijām,bet diezgan nesekmīgi. kādi 8-9 mož varētu arī būt.
bet es nevaru bezgalīgi viņu rīcībā atstāt dzīvokli.
pat,ja pie kautkāda brīnuma viņi iemācītos iet tikai uz kasti, ar suni viņi nekad nesaradīs. un es arī nejūtos spējīga dzīvot ar 3 kaķiem. pie kam,man no viņiem bail,viņiem ir tāds kautkāds slepkavnieka citplanētieša skatiens, no kura man paliek neomulīgi (man!! kas visus ielas bomžkaķus visu mūžu paijājusi)
un tā nu es viņus baroju.
un gaidu,kad varbūt paši nomirs.
/padoma nav
Mums tika piegādāts pieaugušs kaķis. Laikam bija cietis iepriekšējās vietās. Pajāt viņu var tikai tad, kad viņš ir saritinājies un guļ. Pārējā laikā viņš ir iemācījies tikt ārā un dzīvo savu laimīgo dzīvi.
Kakā tikai ārā. Ja nu galīgi -30 ārā, tad saņemas uz kastīti. Par laimi gan viņš jau to prata. Bet laukos varbūt tas nav aktuāli.
Tāpēc es negribētu ieteikt atmest ideju par laukiem pavisam.
Man diemžēl nav ne lauku šobrīd ne kā.
bet man ir iebūvētā novirze uz mājdzīvniekiem, līdz ar to neko nevaru ar šo situāciju padarīt.
* atkarībā no apstākļiem, vienu drausmīgu cūku es iekārtoju kā piedevu sunītim dzīvošanai kūtī pie govs (tiešām nebija cita varianta un bija jāatbrīvo dzīvojamā platība), bet manā trako kaķu glābēju paziņu lokā ir laba pieredze arī ar tiem, kas vienkārši regulāri tiek ārā. ir bijusi pat tādi, kas labprātīgi izvācas no mājas uz kūti, jo tur foršāk. tā kā varbūt var ko piemeklēt
kā jau teicu, es galīgi neesmu cilvēks,kam varētu pārmest neiejūtību pret dzīvniekiem, īpaši kaķiem,bet skatoties uz šiem man nav ideju,ko pasākt...