![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
besī ārā, viņš jau otro rītu man sāka"zaibis, cik tu labi izgulējies, skat, kā tev bača uzlādēta"
lai gan patiesībā es neesmu gulējusi gandrīz nemaz, svīstu un murgoju, un pieceļos kā izdirsta jāņoga,
vnk, idiot, es mēģinu skaitīt aitas un elpot pareizi, lai aizmigtu, bet ne sūda
lai gan patiesībā es neesmu gulējusi gandrīz nemaz, svīstu un murgoju, un pieceļos kā izdirsta jāņoga,
vnk, idiot, es mēģinu skaitīt aitas un elpot pareizi, lai aizmigtu, bet ne sūda
Bet nu jā - ja Tev nebūtu nekādu zāļu, es teiktu, ka vajag vnk celties da vienalga cikos, kaut kā ar 5ām kafijām pārciest to nākamo dienu un tad nākamajā vakarā ir tads atrubonis, ka maz neliekas.. :D
Mani gan pašu šī pieeja šobrīd ir novedusi posmā, kur ceļos apr 3:50-4:50 (kad pamostos) un eju gulēt 20-21 (nu max 22)... NEz, vai tā ir labāk, bet vismaz nav jābesās par to, ka nevar aizmigt.
un man reāli vecums iestājies, agrāk tak štrunts tur viena nakts negulēta, piecas, bet tagad galva nestrādā
Es citreiz esmu mēģinājusi kaut kādas tur nomierinošās tējiņas vai tml arī, bet nu vislabāk strādā likties slīpi kaut kādā pirmajā brīdī, kad/ja tas miegs sanāk - kaut vai netīrītiem zobiem, citādi, kamēr visu izdara, miegs pāriet un tad var aitas skaitīt :D
Bet jā - es totāli saprotu par to neizgulēšanos - tas ir pirmais solis ceļā uz trakonamu. Es jau nekad neesmu varējusi pavisam negulēt. Ok - jaunībslaikos varēja iztikt ar krietni mazāk h, lai funkcionētu. Tgd - ja mazāk par 4ām gulētām stundām, tad viss - beigts un pagalam, da i vēl širmīts brauc..