rūsganais sprakšķis

Anonīmo Tusnīšu Brigāde

rūsganais sprakšķis

Anonīmo Tusnīšu Brigāde

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Skatos, ka jautājums par liekajiem kilogramiem ir aktuāls ne man vienai, kaut dažas no komentētājām, nenoliedzami, skalda matus uz mana izmisuma fona.

A mož tiešām uztaisam kopienu? Nutur, kā reiz sensenos laikos te bija vīru lietas, kur apstiprina tikai tos, kam toč esot rieksti

Protams, ka fat shamings ir slikti, bet vai gan mūsu paaudzēm vairs ko vēl sliktāk var nodarīt?

Nutur, dienišķi dalīties ar plus/mīnus un kodari konedari?

Vnk es pēc sevis skatos, ka vienā brīdī sāku ignorēt ikrīta svaru pierakstīšanu un nupat jau arī svēršanos (ko gadiem daru first thing in the morning pēc dušas), un man liekas, ka parunāšanās par sāpi varetu līdzēt, maybe

Ķipa, mani sauc mufs un man ir lieki 15 kg, es šovakar apēdu siera šķēli astoņos un tagad esmu pieķēdējusies pie radiatoriem, KO TU?
  • bet kāda starpība? un kāpēc Tu domā, ka ir viens pareizais veids, kā drīkst domāt vai uzvert savu svaru?
    man, piemēram, gandrīz visu mūžu ir bijusi liekā svara problēma, tagad pat esmu iebraukusi ķmi zonā, kurai covid vakcīna pienākas ātrāk, bet es pilnīgi saprotu, ka var justies slikti arī ar svaru, kas ir absolūtajās normas robežās. kā te augstāk minēja, viss vēl normās, bet gada laikā +8. un tas ir reāli daudz.
    nedomāju, ka te ir daudz potenciālo anoreksijas vai bulīmijas pacientu, vnk lielākā daļa cīnās ar mūžveco tēmu.
    • es nedomāju, ka ir viens pareizasi veids. Es arī jūtos par traku ar man normālia atļautajiem šķiet pat 70+kg. vnk atsevišķos gadījumos varbūt ir situācijas, kad organisma "normālais" svars ir lielāks nekā cilvēka paša iedomātais normālais svars. Attiecīgi cīnīties pret to ir reāli kā ar vējdzirnavām.. Un varbūt dažos gadījumos tomēr vajadzētu kkādu "diētu" galvai, nevis vēderam :D
      Te es nerunāju par tiešām overweight, bet nu teiksim puslīdz tā normālā ķmi robežās.
      Teiksim arī fakts, ka muskuļi sver vairāk kā tauki. Tie paši smagie kauli - ne vienmēr tas ir tāds mīts, bet dažreiz tā ir tīri realitāte (teiksim kad man svars bija tie paši 58-59kg, es atklāti sakot izskatījos drusku kā kaulu kambaris, un visi brīnījās kā es sveru tik daudz, tolaik arī musīšu nekādu nebija).
      Kad sāku arī drusku sportot, aktīvāk kustēties, skaidrs, ka svars auga (nevis kritās) - tīri uz muskuļu rēķina. Lai es tagad svērtu 60kg, man jānodedzina ne tikai tauki, bet arī liela daļa muskuļu. Neredzu jēgu to darīt, ja nepretendēju uz kkādiem čempiona tituliem, pat, ja atsāktu kko trenēties.. Attiecīgi nu jā - es varu gribēt tos 62kg, bet nu skaidrs, ka mazāk par 65-66 man normāli nebūs, ja vien es VISU LAIKU nevēlos justies kā pēdējo reizi ēdusi aizvakar. Un es nevēlos.
Powered by Sviesta Ciba