![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
pēdējā reizē arī kamēr šī fočēja, viņas sīkais kverplis kārās saitē mēģinādams man uzbrukt. tur bija daudz, ko pateikt pretī, bet eļļu liet tur likās bezjēdzīgi.
bet šķebenis uz visu dienu.
reiz, kad minos cauri tiem dārziņiem, piestāju pajautāt ceļu. parunājām. brīdināja labāk arī tālāk nebraukt, jo tur uz vietas esot pāris no tiem lielajjiem, klaiņojošajiem, pamestajiem, kas pat vietējos biedē. tā arī apbraucu līkumu. tas bija pirms gadiem gan.
da vabše mans ieraksts bija par to krieviju, kas te drīz būs :(
ja mēs par vieniem un tiem pašiem - aiz Jaunjumpravas muižas - klaiņojoši tur nav, ir ļoti sūdīgā stāvoklī pie ķēdēm, jā. es tur kopš ziemas pēc treniņiem staigāju, jo diezgan daudz putnu, bet skaidrs, ka tagad jāpārtrauc līdz rudenim, jo tās visas krievu mūzikas, jaunieši, kas forografējas ar krievijas karogu un,jā, šādas kliedzošas būtnes, man ir par daudz.
bet šajā ziņā man paveicies - pilnīgi paralēlo kosmosu ar krievijas karogiem sastopu tik 9. maijā. un arī tikai uz pāris sekundēm, ja nepareizi maršŗutus izvēlos.
un vieta, jā, ļoti tuvu. tik vairāk vēl uz hes puse. tuvāk tam dārziņu vannabī privātmāju rajonam. bet nu kā jau teicu - pirms gadiem. tādā dīvainā posmā, kad pilsēta(?) bija daļu no tiem dārziņiem nolīdzinājusi pirms pāris gadiem un pilnīgi brikšņi tādā vienā starpposmā. tiesa, kolēģis tagad ar velo uz mājām uz ogri pa turieni braukā un klaiņojošos nav minējis. tad droši vien situācija nomainījusies. bet cilvēku atmiņas ir ļoti dīvaina lieta un izgāžot sūdus, uzraujas arī 25 gadu vecas atmiņas kā vakardienas pieredze augšā. plus tas dīvainas komjūnitī vaibs, kas tādās vietās ir ar viņu ierasto kārtību/nekārtību kā vienīgo pareizo pasaules kārtību. ir arī tā.
vispār skatos tās tavas bildes un priecājos un smaidu katru reizi, cik forši. šodien no rīta ap četriem izgājām pastaigāt un arī saķēru kaifu no putniem. tiesa audiālo. viņi traki visi. tā blieza! tagad gribas kaut kādu diktafonu(?) dabūt, lai to kreizī kori piefiksētu.
ornitoloģijas biedrība aicina ierakstīt un viņiem nosūtīt dziesmas sev apkārt vai kautkā tā,dabūs pretī zināt, kas tur dzied, vienīgi tikai uz ziemu, jo tagad nevienam nav laika ierakstiem
uz tumšsarkana fona zeltains mikrofons uz kura uzliktas austiņas, tāds logo