mani regulāri tantes fočē un pārmet sūdu nevākšanu. cik labi, ka atkritumu tvertņu uz rīgas ielām nav - savāktais sūds vienmēr kabatā gandrīz līdz pastaigas beigām. bābām nekad nav, ko teikt, kad izvelku un atrādu. bet vai viņas izdzēš foto pēc tam - nav ne jausmas.
pēdējā reizē arī kamēr šī fočēja, viņas sīkais kverplis kārās saitē mēģinādams man uzbrukt. tur bija daudz, ko pateikt pretī, bet eļļu liet tur likās bezjēdzīgi.
bet šķebenis uz visu dienu.
reiz, kad minos cauri tiem dārziņiem, piestāju pajautāt ceļu. parunājām. brīdināja labāk arī tālāk nebraukt, jo tur uz vietas esot pāris no tiem lielajjiem, klaiņojošajiem, pamestajiem, kas pat vietējos biedē. tā arī apbraucu līkumu. tas bija pirms gadiem gan.
pēdējā reizē arī kamēr šī fočēja, viņas sīkais kverplis kārās saitē mēģinādams man uzbrukt. tur bija daudz, ko pateikt pretī, bet eļļu liet tur likās bezjēdzīgi.
bet šķebenis uz visu dienu.
reiz, kad minos cauri tiem dārziņiem, piestāju pajautāt ceļu. parunājām. brīdināja labāk arī tālāk nebraukt, jo tur uz vietas esot pāris no tiem lielajjiem, klaiņojošajiem, pamestajiem, kas pat vietējos biedē. tā arī apbraucu līkumu. tas bija pirms gadiem gan.