rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jūs mani nošokējāt ar to salšanu vs ēšanu, mūžam ko tādu neiedomātos. varbūt tas ir saistīts, ka jūs ēdat, lai dzīvotu? jo man ēšana ir par garšīgumu; un ēšana nav saldumi. un izrīšanās pēc slodzes man neuznāk.

piem, vakar piecēlos, iedzēru 100 gramus smūtija, pastrādāju, aizbraucu noskrēju treniņu, nostaigāju 2 h ar suņiem pa mežu un tad 15:00 mājās apēdu pavisam parastus korejas burkānus ar siera salātiem, nepārēdos.

šodien uzsvempos atkal uz ļisapēda, astes kauls sāpēja jau no pirmā mirkšķa, bet piespiedu sevi nosāpēties līdz tirpienam atkal tos 20km. šodien solīja sliktu laiku un mežaparkā bija patīkami mazāk cilvēku.

vārsakot, lai ko jūs tur teiktu, es esmu nolēmusi, ka šada neliela jandalēšanās biš iespers manai vielmaiņai, viņa nožagosies, nokritīs daži kg un tad jau paliek daudz vieglāk - tikko jūti, ka drēbes paliek biš brīvākas, uzreiz jūties motivētāks. es tā ceru, lol
  • Man nepaēdot vai ja par maz obv. vai tauku, t.i. vairāk nekā vienu dienu, un tad briesmīgi salst plaukstas un pēdas, nu tā, ka briesmīgi, bet nu man ir arī zems asinsspiediens un es nevingroju
    • var jau būt, ka es neesmu sasaistījusi.
      kad man salst kājas, es uzvelku vilnas zeķes. un vēl vienas, ja turpina salt; vilnas zeķes nevelku varbūt jūlijā.
      • Jūlijs varbūt ir vienīgais mēnesis, kad es neguļu zem divām segām. Un arī, kāda tā latvijas vasara...
      • Man, ja riktīgi nosalst, zeķes vien un karsts dzēriens nelīdz, vajag paēst siltu
Powered by Sviesta Ciba