kautkad lasīju kvōrā diskusiju par to - kura ir īstā personība - tā,kas esot depresīvam, jeb tā, kas dzerot AD. mans hihs saka,ka tā,kas dzerot. (AD)
lai arī šobrīd vairs negribas griezt vēnas, hihs vēl pacēla AD devu, tip, paskatīsimies, a vdrug es visa tāda saulstariņš palieku?
pa lielām šaibām, liekas,ka dažādu pakāpju depresija man ir bijusi jau no padsmit gadiem, bet īpaši jau sākot no tricāra, kad te daudzi mira un kašķi ar māti, šķiršanās un tml.
un es esmu ļoti mainījusies pēd.10 gados. baidos,ka citi teiktu,ka ne uz to labo pusi, lai gan man pašai ar sevi ir daudz vieglāk dzīvot, kopš nemēģinu būt tas,ko no manis sagaida.
bet kā lai zin, kur ir patiesība tur ārā, vai ir, un vispār...
lai arī šobrīd vairs negribas griezt vēnas, hihs vēl pacēla AD devu, tip, paskatīsimies, a vdrug es visa tāda saulstariņš palieku?
pa lielām šaibām, liekas,ka dažādu pakāpju depresija man ir bijusi jau no padsmit gadiem, bet īpaši jau sākot no tricāra, kad te daudzi mira un kašķi ar māti, šķiršanās un tml.
un es esmu ļoti mainījusies pēd.10 gados. baidos,ka citi teiktu,ka ne uz to labo pusi, lai gan man pašai ar sevi ir daudz vieglāk dzīvot, kopš nemēģinu būt tas,ko no manis sagaida.
bet kā lai zin, kur ir patiesība tur ārā, vai ir, un vispār...
ā, nu. tev tur arī tad samērā mierīgi.
eksistenciālajā terapijā? uh oh. bet man arī liekas, ka tā profesionālā runāšanās baigā huiņa. es drīzāk uzvilktos, ja man būtu visu laiku jārunā par to, kas man besī. un izbesītos vēl vairāk. es vispār tā īsti neticu terapijām.
mani sūtīja uz CBT. nu tā bija tāda huiņa. pilnīgi atrauta no realitātes. pēc piecām reizēm vienkārši atteicos iet.