rūsganais sprakšķis

pamodos pēc četriem, jo nedaudz likās,ka tūliņ noraus jumtu; ap pieciem bezgalīgi ilgi kaimiņos izveda miskastes; tad bija seši un vairs jau neko,nācās celties
attiecīgi esmu jau gandrīz 7 stundas nomodā, galvā ir vate un ļoti gribas gulēt, bet pat pusdienas ēst vēl nebūtu piedienīgi. da i arī negribās, nelabi no tās vates.
un tas viss ar Stilnox,kam taču vajadzēja mani beidzot iemidzināt.