![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
netuvojas ne mēnešreizes, ne pilnmēnes, bet man Tā Viss Kaitina!!!
darbā : urbj; kolēģi klepo skaļi un nepieliekot roku priekšā mutei; kolēģi skaļi grauž lietas; there is only that much stupidity i can take
mājās: ārdurvis neveras ciet normāli; suņi neklausa tā kā vajag; vīrs besī vairāk kā parasti
datorā: nevar ielikt gifu no saviem foto feispukā
in general: life is a shit and then you die
p.s. man ir nemitīga panika,ka katra mana dusmu lēkme norāda uz depresijas atgriešanos (noņēma vienu no tabletēm) un līdz ar to katru aizsvilšanos izjūtu desmitkārtīgi
darbā : urbj; kolēģi klepo skaļi un nepieliekot roku priekšā mutei; kolēģi skaļi grauž lietas; there is only that much stupidity i can take
mājās: ārdurvis neveras ciet normāli; suņi neklausa tā kā vajag; vīrs besī vairāk kā parasti
datorā: nevar ielikt gifu no saviem foto feispukā
in general: life is a shit and then you die
p.s. man ir nemitīga panika,ka katra mana dusmu lēkme norāda uz depresijas atgriešanos (noņēma vienu no tabletēm) un līdz ar to katru aizsvilšanos izjūtu desmitkārtīgi
Tavi vārdi vieš cerību,ka tas tiešām gaisā - es baigi raustos,ka nevarēšu bez tabletēm funkcionet, bet baig gribas nomest (pat neskaitot to,ka gada laikā 10kg uznākuši un AD ir vienīgais,ko vainot)
bet man nepatīk visu laiku būt niknai
dusmoties gan neesot nekas slikts, bet man bija tā,ka pilnīgi viss tracināja, tā,ka iekšā ir nemitīgs naids pret visu, arī nedzīvām lietām