rūsganais sprakšķis

new low

rūsganais sprakšķis

new low

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
sākās tas viss ar izvairīšanos no komunikācijas ar attālākiem paziņām IRLā, tad arī ar tuvākiem draugiem un radiem, tad pārstāju reaģēt telefonā. (pirms dažām dienām, uz bračkas sms ar jautājumu,vai esmu mājās, reaģēju aiztaisot žalūzijas un turot muti suņiem,kad piebrauca auto un telefons sāka zvanīt)
bet nupat jau es biežāk tikai nodomāju komentāru internetā, bet neuzrakstu, alarmējoši,zinvaizin.
trīsgades plānā,šķiet,gribi negribi nonāksim pie ta,ka palikšu par maugli,kas vairs nemāk runāt,jo, būsim reāli, suņi gana labi mani saprot arī bez runāšanas a kaķim tāpat pofig. (labi,tas joks, ar vīru es runāju)

mazliet nesaprotu, vai jau esmu tādā ķīselī,ka pati neapzinos,ka esmu ķīselī, jebtomēr beidzot esmu brīva dzīvot tā,kā man patīk?
jāatceras pajautāt hiham.
  • Manuprāt, viss ok.
    • ganjau tā liekās visiem,tikai - ne tad,kad tas attiecas uz viņiem...tad gan man ir jāuzvedas pienācīgi.
      • Nu, man pašam ik pa laikam uznāk, ka neatbildu uz visa veida kairinājumiem, nemaz nerunājot par zvanīšanos pie durvīm, uz to nereaģēju, ja nav iepriekš pieteikta audience, jau gadus 10 vai pat 15, visadi citādi - ja cilvēks nereaģē, nereaģē, tātad negrib komunicēt, tas saprotams. Ja ir baža, ka kaut kas galīgi nav kārtībā, tad aizsūtu ziņu, lai apstiprina, ka dzīvs, tas arī viss.
Powered by Sviesta Ciba