![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es nudien biju domājusi turēt muti, un visus uzrakstītos,bet neiepostotos komentārus pie sevis. bet, jeibogu, man viss kakls aizpampis, naktī smaku nost,visu dienu rīstos.neturēšu sevī.
neliegšos, manī nav ne kapeikas siltu jūtu pret tiem uzpurņos bāzējiem.tieši tikpat burvīgi cilvēki,kā tie,kas man katru rītu uz veloceliņa kliedz virsū, kāpēc es tur braucu. bez abām šīm dzīvības formām pasaule kļūtu daudz jaukāka vieta.
bet tas tā. es ticu,ka kāds viņiem sirdij tuvā jautājumā arīdzan iepļūtīs kautko tikpat debilu.
redz, es absolūti atbalstu stingrus sodus par to,ka suns kādu sakož. tāpat kā es atbalstu stingrus sodus par to,ka suns tiek turēts dranķīgos apstākļos. par to,ka rej caurām dienām un naktīm. par to,ka netiek vākti suņa sūdi. par bezšķirnes dzīvnieku nekastrēšanu un vēl jo vairāk- apzinātu vairošanu. par dzīvnieku izmešanu uz ielas. uttt.
es gribētu dzīvot valstī, kur,lai tiktu pie mājdzīvnieka, būtu jāiziet kursi un jāsaprot,ko tas vispār nozīmē. būtu jāpierāda,ka spēsi par to rūpēties arī,ja tam būs nepieciešama veterinārā palīdzība un specifiska diēta mūža garumā. kur bez ierunām ikkatrs suns tiek vests uz apmācībām, socializēts un nodarbināts. ak, jā, un, kur, nokārtojot eksāmenu, suns drīkst iet bez pavadas. no visiem tiem ķērcējiem - cik bieži jūs esat sastapuši audzinātu suni bez pavadas? man kautkā liekas,ka ne reizi, jo - tadamm- tam sunim jūs ineresējiet tikpat,cik aizpērnais IKP - viņš pat nepaskatās jūsu virzienā. un arguments par suņa iedomām par uzbrukumiem - tas bija tas maģiskais vārdiņš - "socializācija" - ja suns nav mucā audzis un pa spundi barots, tad viņu nebūt ne tik daudz situācijas spēj pārsteigt.
cilvēki ņem dzīvniekus kā mantiņas, neapzinoties, ko tas prasīs. un tad lamā stulbos lopus,kas čurā istabā, demolē māju un da vabše - pieprasa uzmanību.
un cilvēki negrib klausīties. viņi uzdod jautājumu "zini,man te tāda problēma", bet tikko atbildē ieskanas fakts - ir jāstrādā,lai būtu rezultāti - viņi vairs negrib neko dzirdēt.
gandrīz neviens suns nepiedzimst par Reksi vai Lesiju. un vēl pirms saimnieka ieguldītā darba, tā ir selekcija. (es ne nieka nenoliedzu, ka pat Latvijas Kinoloģiskās federācijas klubos cilvēki močī uz eksterjeru, temperamentu un psihi atstājot otrajā plānā, bet tā notiek visur, te mēs jau atkal nonākam pie tā,ka šaurpierīgu cilvēku pasaulē ir nomācošais vairākums.) taču visi tie,kas grib sunīti, bet "mums nevajag dārgu, izstādēm, mums tāpat,sirdij" un tik pērk ssā no kaktu audzētājiem "gribu būt ieraksti šķirnes nosaukumu" - arī viņi negrib klausīties, tikai brēc par to,ka par kucēniem tiek prasīta neadkevāta cena.
manā ideālajā pasaulē šādiem cilvēkiem neviens nedotu suni - ja pēc tam,kad izksaidrotu,kas ir kas, tikuntā nerastos saprašana.
nav jau arī viss tik slikti - kamēr neiekuļas šādās diskusijās. manā ikdienā reti,kad nākas saskarties ar šādiem vēmieniem.
ir jau tik daudzas vietas, kur suņi ir laipni gaidīti un ūdeni sunim atnes pirms pieņem manu pasūtījumu.
mēs esam bijuši abās Rīgas Fazendās, Takā,kad tā vel bija Taka, Pienā, Fonteinā, Cabo, Resto-terasē, Fiestā, Čomskī, Melnā kaķa restorānā un vēl citās vietās, tai pašā Kalnciema tirdziņā vai ceturtdienas koncertos, un katrā no tām vairākkārt. un ne reizi nav nācies izjust negācijas.
cilvēki ar maziem bērniem nāk klāt, lai paŗādītu,kāds ir labs sunītis, un es - jā,es,kam nepatīk bērni - atkarībā no vecuma skaidroju,ko var vai nevar sunītim darīt un,ka VIENMĒR ir jāpaprasa atļauja iet klāt un,ka NEKAD nedrīkst bērnu un suni atstāt vienatnē.
tiem,kas jau dīdās,lai sāktu kliegt par nerealizētajām mātesjūtām un antropomorfizāciju un ko vēl ne - piedodiet,tas vienkārši ir tāds dzīvesveids. man patīk staigāt - suņiem patīk staigāt. tāpēc mēs katru dienu staigājam.
bet man patīk arī ēst - tāpēc mēs apvienojam patīkamo ar lietderīgo - stundas gājiens uz centru/kurienitur, manas brokastis/vakariņas, un stundas gājiens mājās. lai visi būtu laimīgi.
jā, suns ir lieka greznība pilsētā. bet tīri kā hobijs,tas ir daudz veselīgāks par lūrēšanu TV vai datorspēļu spēlēšanu, piemēram.
neliegšos, manī nav ne kapeikas siltu jūtu pret tiem uzpurņos bāzējiem.tieši tikpat burvīgi cilvēki,kā tie,kas man katru rītu uz veloceliņa kliedz virsū, kāpēc es tur braucu. bez abām šīm dzīvības formām pasaule kļūtu daudz jaukāka vieta.
bet tas tā. es ticu,ka kāds viņiem sirdij tuvā jautājumā arīdzan iepļūtīs kautko tikpat debilu.
redz, es absolūti atbalstu stingrus sodus par to,ka suns kādu sakož. tāpat kā es atbalstu stingrus sodus par to,ka suns tiek turēts dranķīgos apstākļos. par to,ka rej caurām dienām un naktīm. par to,ka netiek vākti suņa sūdi. par bezšķirnes dzīvnieku nekastrēšanu un vēl jo vairāk- apzinātu vairošanu. par dzīvnieku izmešanu uz ielas. uttt.
es gribētu dzīvot valstī, kur,lai tiktu pie mājdzīvnieka, būtu jāiziet kursi un jāsaprot,ko tas vispār nozīmē. būtu jāpierāda,ka spēsi par to rūpēties arī,ja tam būs nepieciešama veterinārā palīdzība un specifiska diēta mūža garumā. kur bez ierunām ikkatrs suns tiek vests uz apmācībām, socializēts un nodarbināts. ak, jā, un, kur, nokārtojot eksāmenu, suns drīkst iet bez pavadas. no visiem tiem ķērcējiem - cik bieži jūs esat sastapuši audzinātu suni bez pavadas? man kautkā liekas,ka ne reizi, jo - tadamm- tam sunim jūs ineresējiet tikpat,cik aizpērnais IKP - viņš pat nepaskatās jūsu virzienā. un arguments par suņa iedomām par uzbrukumiem - tas bija tas maģiskais vārdiņš - "socializācija" - ja suns nav mucā audzis un pa spundi barots, tad viņu nebūt ne tik daudz situācijas spēj pārsteigt.
cilvēki ņem dzīvniekus kā mantiņas, neapzinoties, ko tas prasīs. un tad lamā stulbos lopus,kas čurā istabā, demolē māju un da vabše - pieprasa uzmanību.
un cilvēki negrib klausīties. viņi uzdod jautājumu "zini,man te tāda problēma", bet tikko atbildē ieskanas fakts - ir jāstrādā,lai būtu rezultāti - viņi vairs negrib neko dzirdēt.
gandrīz neviens suns nepiedzimst par Reksi vai Lesiju. un vēl pirms saimnieka ieguldītā darba, tā ir selekcija. (es ne nieka nenoliedzu, ka pat Latvijas Kinoloģiskās federācijas klubos cilvēki močī uz eksterjeru, temperamentu un psihi atstājot otrajā plānā, bet tā notiek visur, te mēs jau atkal nonākam pie tā,ka šaurpierīgu cilvēku pasaulē ir nomācošais vairākums.) taču visi tie,kas grib sunīti, bet "mums nevajag dārgu, izstādēm, mums tāpat,sirdij" un tik pērk ssā no kaktu audzētājiem "gribu būt ieraksti šķirnes nosaukumu" - arī viņi negrib klausīties, tikai brēc par to,ka par kucēniem tiek prasīta neadkevāta cena.
manā ideālajā pasaulē šādiem cilvēkiem neviens nedotu suni - ja pēc tam,kad izksaidrotu,kas ir kas, tikuntā nerastos saprašana.
nav jau arī viss tik slikti - kamēr neiekuļas šādās diskusijās. manā ikdienā reti,kad nākas saskarties ar šādiem vēmieniem.
ir jau tik daudzas vietas, kur suņi ir laipni gaidīti un ūdeni sunim atnes pirms pieņem manu pasūtījumu.
mēs esam bijuši abās Rīgas Fazendās, Takā,kad tā vel bija Taka, Pienā, Fonteinā, Cabo, Resto-terasē, Fiestā, Čomskī, Melnā kaķa restorānā un vēl citās vietās, tai pašā Kalnciema tirdziņā vai ceturtdienas koncertos, un katrā no tām vairākkārt. un ne reizi nav nācies izjust negācijas.
cilvēki ar maziem bērniem nāk klāt, lai paŗādītu,kāds ir labs sunītis, un es - jā,es,kam nepatīk bērni - atkarībā no vecuma skaidroju,ko var vai nevar sunītim darīt un,ka VIENMĒR ir jāpaprasa atļauja iet klāt un,ka NEKAD nedrīkst bērnu un suni atstāt vienatnē.
tiem,kas jau dīdās,lai sāktu kliegt par nerealizētajām mātesjūtām un antropomorfizāciju un ko vēl ne - piedodiet,tas vienkārši ir tāds dzīvesveids. man patīk staigāt - suņiem patīk staigāt. tāpēc mēs katru dienu staigājam.
bet man patīk arī ēst - tāpēc mēs apvienojam patīkamo ar lietderīgo - stundas gājiens uz centru/kurienitur, manas brokastis/vakariņas, un stundas gājiens mājās. lai visi būtu laimīgi.
jā, suns ir lieka greznība pilsētā. bet tīri kā hobijs,tas ir daudz veselīgāks par lūrēšanu TV vai datorspēļu spēlēšanu, piemēram.
a tā ir, par tiem vetiem un rūkšanu ārzemēs? to gan es nezinu. vien,man bij vienreiz keiss,kad nācās skriet pie mazpilsētas veta, kurš,kad uzcēlu suni uz galda,lai izskūtu ap brūci, panikā prasija - a kur uzpurnis, uz ko es tikpat lielā izbrīnā - kāds uzpurnis?
manā rajonā,kā jau te kautkur teicu, ir ~10 suņi,kas sevi pastaigāties izved paši. par kādām pošu/čipu kontrolēm te var runāt...
jā, tā ir. USĀ, bet man šķiet, ka UK arī ir kas līdzīgs un es esmu dzirdējusi par vēl kādu Eiropas valsti, tikai neatceros kuru. a ja par socializāciju interesē - ne velti tur tajos visos aizkustinošajos Hope For Paws, Animal Cops etc raidījumos izglābtie un apārstētie tiek testēti kaut vai ar to pašu gumijas roku, kas lien pie bļodas, kad suns ēd. un ir arī patversmes, kur stresa agresijai tiek dotas trīs dienas. un viss. vai arī noteikts skaits 'situāciju'. un par to ka tev tā pajautāja nebrīnies, jo pēc likuma saimnieks fiksē. bet daļa ne vien nemāk uzpurni uzlikt, bet nav nejēdz/negrib turēt tā lai visiem būtu droši
tavs rajons nav vienīgais. un nav jau Rīgā tādi tikai Čierītis un Maskačka. līdz ar to es esmu drīzāk par pavadu un uzpurni lai cik ļoti man tie nepatiktu. stulbi, ka jāierobežo dzīvnieks saimnieka vainas dēļ
par to keisu - nēnu,man ir uzpurnis, socializācijas nolūkos suņi reizumis pabraukā ar sabiedrisko. bet Rīgā ne pie kādām manipulācijām - un man ir ze zaķpastala kvadrātā - neviens nav neko par uzpurni teicis. es gan arī nezinu,kam būtu jānotiek,lai viņa iekostu. ja man uzbruktu, iespējams. bet arī šaubos.
pie mums jau vēl viss ir baigi mierīgi,jo nudien, cilvēki te pa ielām baigi nestaigā. bet centros/imantās es pat nestādos priekšā, kā visi sadzīvo.
fun fact - man ir pamatotas aizdomas,ka es esmu nostučīta mentiem. man te ir "draudzene"- pusalkoholiķe,kas pirms gada paņēma kucēnu. drausmīgi foršs lops, miiiilzīgs, ļoti mīl manas džāres un es arī patīku - JO es vienmēr viņam kādu labu vārdu pasaku un muguru pakasu caur sētu. saimniece uz mani ir neskaitāmas reizes izkliegusies,par to,ka es traucēju audzināt asinssuni. un tas suns tur dzīvo 100 m2, tāds milzu teļš, nekad ārpus vārtiem nav bijis. bet menti tiek uzsūtīti man.
es pieļauju, ka Rīgā lielākā problēma ir Bolderājas, Čierīša, Dārziņu etc 'savvaļas suņi' n-tajā paaudzē
Tu uzmet uz to adresi,kas profilī, ja tiešām gribi un ir laiks
par tiem savvaļas - mums nemaz te nav tik traki, ir trīs. zinu pēc purna,
ātri dodos pretējā virzienā, lai gan viņi nav agresīvi , bet lamājas,ja nākam
tejauno visām malām mācas virsū civilizācija