rūsganais sprakšķis

un man ir bail braukt ar mašīnu

rūsganais sprakšķis

un man ir bail braukt ar mašīnu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kopš avārijas neesmu pie stūres sēdusies, mūsu mašīņš vēl arvien servisā - serviss sapratis,ka laikam nav smuki pusotru mēnesi jau kā ņemties un iedeva pa bezmaksu maiņas auto - varētu šodien braukt uz mēģinājumu

bet bail.
man vabše ever since bail no mašīnām,arī,kad eju ar kājām.
  • eh, ne tu viena tāda. Man par laimi bailes sēdēt pie stūres nācās pārvarēt vēl mācoties braukt, bet pat pēc 10 gadiem, kā atkārtojas pirmsavārijas situācija, tā saraujos. Un tā situācija ir ļoti parasta un bieža - esmu uz galvenā ceļa, neregulējams krustojums un redzu, ka no labās puses tuvojas auto (kuram krustojumā jāapstājas, lai mani palaistu). Nu jau būs gandrīz 10gadi pagājuši, bet vēl aizvien sažņaudzas vēders.
    Nekādā veidā to risinājusi gan neesmu, ja pavisam nevarēsi piesēsties, tad gan jau vērts iet parunāties ar kādu gudrāku.
    • same shit, tikai auto no kreisās puses. Pēc kāda pusgada pārgāja.
      • Nu, tev labi, man nav pilnībā pārgājis vēl aizvien. Man gan jau bērnībā bija bailes, kas vienreiz piepildījās, tā ka laikam esmu šai ziņā emocionālāka (un nebraucu ikdienā)
    • nēnē, es jau piesēdos, nav,ko ielaist. patiesībā tiešām, pašam pie stūres esot mazāk bailīgi kā blakus sēžot
Powered by Sviesta Ciba