rūsganais sprakšķis

šodien bija bail nākt mājās.
jo es pavisam nogriezu matus.
taču vīrs mani ne nosita, ne izmeta no mājas. tomēr es īsti nezinu, kur ar tiem, pareizāk - bez tiem - matiem likties.

taču vismaz uz brīdi, friziera krēslā, man bija sajūta,ka es kontrolēju situāciju. varbūt labi,ka es nekontrolēju vairāk situācijas.

un.man telefonā gļuko gps. endomondo man stāsta,ka šodien stundas ar kapeikām laikā nogāju 4 km, hellou, ja es eju apmēram 8 km/h? nomērīju zl kartē, pa kapiem vien 4km sanāca, kur vēl ap vidu.
man vajag jaunu, normālu telefonu, kas cita starpā nenomirst pastaigas beigās.
es ļoti mēģinu ar sevi sarunāt,ka sākot strādāt, man ir jāiet staigāt ar suni no rītiem. es nezinu,kas man no tā sanāks, jo doma vien,ka jāceļās no rīta ar modinātāju, iedveš šausmas. bet es ļoti mīlu savu suni un viņa veselības stāvoklī būtu ļoti svarīgi tās pastaigas no rītiem.

vispār man viss turpina riebties, tāpēc es arī nogriezu tos matus, jo man viss riebjas, remonts, dzīve, remonts, vīrs, remonts, pagaidu dzīvoklis, remonts, celtnieki, remonts, mitrums abās mājās, remonts,smirdīgās,neizžuvušās drēbes, remonts, dzīve, remonts....