![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
1dien krāsoju šķūni
2dien pabeidzu krāsot šķūni par spīti sāpošiem dažādiem muskuļiem un mugurām, aizbraucu uz kora mēģi (150km), kurš beidzās, jo dirģ bērns bija jāved uz slimnīcu
3dien mums ar māti bija visādas darīšanas, kā rezultātā notestējām ceļu no Ļaudonas uz Mārcienu - ļ. rekomendēju- augšā-lejā-palabi-pakreisi ātri un ļoti šauri, māte benķī ķiķināja. bettad vēl izmēģinājām arī ceļu no Sauleskalna uz Jēkapili, tad es braucu uz Riiu, no kurienes vakarā startēju uz Poliju
4dienu pavadīju ikejās
5dien 6 norīta iegrimu savā gultā, no kuras,promska,izcēla cilvēki,kam nezkāpēc jāzvana, tad apflīzējumeistarus un devos atkal pēc suņa tos sasodītos 150km
6dien no rīta tesos uz rīgu uz kursiem, novēlēju un secināju,ka Baznīcas ielas fazendā pavārs ģirts ne sūda nemāk gatavot
rīt tikai tik,cik sunim treniņš un pēc tam kautvai ūdensplūdi
jo.
jo pirmdien man ir darba intervija. manā mūžā - sestā. jo man ir bijušas piecas darba vietas. pēdējā intervējos pirms 6.5 gadiem.
vīrs kauko šķobās un saka,ka man vēl darbu nevajag. es jau neko, bet šitas bajgi tuvu mājām. ar to pašu "neko" šākātā esmu viegli nervoza.
sludeklis, internettests un vēstule bija ingliš. a es ingliš ņe perle fūr jahren pas. vienā no tiem pie-uz-no-mātes pārbraucieniem mēģināju izvest tādu kā monologu, bet suns tā no bagāžņieka skatījās, ka sakautrējos.
2dien pabeidzu krāsot šķūni par spīti sāpošiem dažādiem muskuļiem un mugurām, aizbraucu uz kora mēģi (150km), kurš beidzās, jo dirģ bērns bija jāved uz slimnīcu
3dien mums ar māti bija visādas darīšanas, kā rezultātā notestējām ceļu no Ļaudonas uz Mārcienu - ļ. rekomendēju- augšā-lejā-palabi-pakreisi ātri un ļoti šauri, māte benķī ķiķināja. bettad vēl izmēģinājām arī ceļu no Sauleskalna uz Jēkapili, tad es braucu uz Riiu, no kurienes vakarā startēju uz Poliju
4dienu pavadīju ikejās
5dien 6 norīta iegrimu savā gultā, no kuras,promska,izcēla cilvēki,kam nezkāpēc jāzvana, tad apflīzējumeistarus un devos atkal pēc suņa tos sasodītos 150km
6dien no rīta tesos uz rīgu uz kursiem, novēlēju un secināju,ka Baznīcas ielas fazendā pavārs ģirts ne sūda nemāk gatavot
rīt tikai tik,cik sunim treniņš un pēc tam kautvai ūdensplūdi
jo.
jo pirmdien man ir darba intervija. manā mūžā - sestā. jo man ir bijušas piecas darba vietas. pēdējā intervējos pirms 6.5 gadiem.
vīrs kauko šķobās un saka,ka man vēl darbu nevajag. es jau neko, bet šitas bajgi tuvu mājām. ar to pašu "neko" šākātā esmu viegli nervoza.
sludeklis, internettests un vēstule bija ingliš. a es ingliš ņe perle fūr jahren pas. vienā no tiem pie-uz-no-mātes pārbraucieniem mēģināju izvest tādu kā monologu, bet suns tā no bagāžņieka skatījās, ka sakautrējos.
(Doma tāda, ka ej tikai tad, ja tiešām ar visām septiņām to gribi, ka Tev to vajag un, ka Tevi tas darīs priecīgu un laimīgu, nevis sašūtāku un norūpējušāku (tāds vārds vispār ir?).
(Mazītiņiem burtiņiem:) Sorī, mēs dzeram.
redz, ar to darbu ir tā - vīrs saka,ka viņam labāk patīk,ka es nestrādāju, bet esmu labā omā, nekā citādi.
bet.
1) a ja nu kaukad vairs nav tik naudas, ka šādi ir labi?
2) a ja nu mana labsajūta vairs nav viņa augstākā prioritāte?
tāpēc es domāju,ka vajag tomēr pastrādāt, lai ja nu kas,varu sevi nodrošināt, jo šībŗiža izejas pozīcijas nepapliks spīdošākas ar gadiem...