rūsganais sprakšķis

Zinu, ka, ja mans vīrs būtu bagāts, viņš arī teiktu, ka man darbu vēl (t.i., nekad) nevajag (jo minets un kotletes :D), un es tikai par to priecātos, jo, jo ilgāk dzīvoju pa mājām, jo vairāk saprotu, ka man nav laika darbam. Vismaz ne "īstam". Vot dabūšu beidzot to savu maģistra grādu un domāšu, kā iegrozīties...
(Doma tāda, ka ej tikai tad, ja tiešām ar visām septiņām to gribi, ka Tev to vajag un, ka Tevi tas darīs priecīgu un laimīgu, nevis sašūtāku un norūpējušāku (tāds vārds vispār ir?).
(Mazītiņiem burtiņiem:) Sorī, mēs dzeram.