rūsganais sprakšķis

nīkulīgas pārdomas rudenīgā pēcpusdienā

rūsganais sprakšķis

nīkulīgas pārdomas rudenīgā pēcpusdienā

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kā mēs labi zinām, mēnešreižu sāpīgo dienu (jeb kā es paskaidroju vīram - vienu dienu mēnesī manis nav) es pavadu solpadeīna un 40grādīga alhohola mikslī. nezinu,ko par to domā manas aknas, bet pašai liekas,ka paliek labāk

bet, vot. problēma tajā izrādās - vīrs ir izdzēris visu garšīgo rumu

jautājums uz ieberšanu - vai man pietiek drosmes šādā stāvoklī iet uz vainstoku pēc papildinājuma?
itkā jau viņu pisness dzīvo uz to,ka cilvēki nodzeras,tomēr manī ir kāda puritāņa baile ierasties veikalā štīmī un pirkt vēl.

bet nu spriežot pēc tīri subjektīvā sāpju sliekšņa, šķiet,ka kauna sajūta drīz kapitulēs.

galu galā, tāptās viņas zin,cik vīna es izdzeru. un no labās puses- viņām tik ļoti patīk mans suns,ka nemaz uz mani neskatās.
  • pfff, es ietu nedomājot! (nu, ja fiziski spētu to izdarīt, bet labāk laicīgi sapirkties un noslēpt tikai tev zināmā vietā)
    • +++
      man liekas, alkohola veikalaa ,kuraa regulaari iepeerku visaadus baltviinus, dzirkstoshus brutinjus un citus ikdienishkjus padzeerienus, jau zin, ka "sitai daamai atkal dienas!", jo reizi meenesii es nopeerku divas pudeles sarkanviina un pudeli ruma :D
Powered by Sviesta Ciba