nīkulīgas pārdomas rudenīgā pēcpusdienā
kā mēs labi zinām, mēnešreižu sāpīgo dienu (jeb kā es paskaidroju vīram - vienu dienu mēnesī manis nav) es pavadu solpadeīna un 40grādīga alhohola mikslī. nezinu,ko par to domā manas aknas, bet pašai liekas,ka paliek labāk
bet, vot. problēma tajā izrādās - vīrs ir izdzēris visu garšīgo rumu
jautājums uz ieberšanu - vai man pietiek drosmes šādā stāvoklī iet uz vainstoku pēc papildinājuma?
itkā jau viņu pisness dzīvo uz to,ka cilvēki nodzeras,tomēr manī ir kāda puritāņa baile ierasties veikalā štīmī un pirkt vēl.
bet nu spriežot pēc tīri subjektīvā sāpju sliekšņa, šķiet,ka kauna sajūta drīz kapitulēs.
galu galā, tāptās viņas zin,cik vīna es izdzeru. un no labās puses- viņām tik ļoti patīk mans suns,ka nemaz uz mani neskatās.
bet, vot. problēma tajā izrādās - vīrs ir izdzēris visu garšīgo rumu
jautājums uz ieberšanu - vai man pietiek drosmes šādā stāvoklī iet uz vainstoku pēc papildinājuma?
itkā jau viņu pisness dzīvo uz to,ka cilvēki nodzeras,tomēr manī ir kāda puritāņa baile ierasties veikalā štīmī un pirkt vēl.
bet nu spriežot pēc tīri subjektīvā sāpju sliekšņa, šķiet,ka kauna sajūta drīz kapitulēs.
galu galā, tāptās viņas zin,cik vīna es izdzeru. un no labās puses- viņām tik ļoti patīk mans suns,ka nemaz uz mani neskatās.