rūsganais sprakšķis

tā, tad KURŠ gribēja sniegu?

rūsganais sprakšķis

tā, tad KURŠ gribēja sniegu?

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
pastaigas rezumē.

paskatījos ārā- gaiss tīrs.

pēc 5 minūtēm sāka nākt lejā slapdraņķis ar vēju. secināju,ka kāds idiots ir jakai nopogājis kapuci.

uzejot uz tilta, man palika silti ap sirdi - sniga lielas baltas pārslas, mans dumais suns, pa vasaru aizmirsis,kas ir sniegs, brīnijās.

uz zemes skaistās baltās pūkas radīja slīdošu slapjumu, tēloju balerīnu.

vēl pēc 20 minūtēm man zābakos sāka žļurkstēt.
un žļurkstēja un žļurkstēja, līdz pat mājām.

end of story.
  • nu, jā, tāds tas izmērs arī sanāk, ka nedaudz šaurāks un zemāks labradors :D
    manējais tagad mēnesi nav nevienu redzējis, agrāk katru vakaru ar suņiem skraidīja, galīgi jau saskumis.. viņiem jau patīk kompānija un viņš no priekiem kļūst galīgi apdauzīts tagad, ja kādu uz ielas ierauga :D
    • nu, normāls suns, ne tā kā mans mūdzis - pilnīgi po visi citi suņi, nu labi, ir daži,kurus var apostīt un pāris pavisam izredzētie,ar kuriem paskrieties. dažas minūtes. bet tā- vajag mani un kociņ/bumbiņ, bet pietiek arī tikai ar mani.
      reizēm reāla škrobe- saku - "ej,spēlējies" un tad man velta tāāādu skatienu :d

      • njā, es savu varu vnk uz stundu atstāt ar dažiem un notiks nonstop bizošana :D manam laikam tieši otrādāk - ja ir citi saimnieki un suņi, par mani ir pilnīgi vienalga. viņš, piemēram, ja aizmetu bumbiņu, nes atpakaļ citiem, triks, lai iepazītos :D reizēm šķiet, ka man kkāds kaķsuns pagadījies, jo visnotaļ neatkarīgs.. ne kā normāli suņi :D
Powered by Sviesta Ciba