pastaigas rezumē.
paskatījos ārā- gaiss tīrs.
pēc 5 minūtēm sāka nākt lejā slapdraņķis ar vēju. secināju,ka kāds idiots ir jakai nopogājis kapuci.
uzejot uz tilta, man palika silti ap sirdi - sniga lielas baltas pārslas, mans dumais suns, pa vasaru aizmirsis,kas ir sniegs, brīnijās.
uz zemes skaistās baltās pūkas radīja slīdošu slapjumu, tēloju balerīnu.
vēl pēc 20 minūtēm man zābakos sāka žļurkstēt.
un žļurkstēja un žļurkstēja, līdz pat mājām.
end of story.