rūsganais sprakšķis

dzīvo tu cilvēks viss savos pāķos laimīgs, sniega lāpstu vicinādams,ziemas priekus baudīdams

až savajagas aizdoties uz centru, apaunies ērtos un bezgaumīgos uggzābacīšus - bet kas to deva, tak viss tas dranķa centrs viss vienos ūdeņos, nāc mājās kājām žļurkstot. par to visu sniegu,kas uz galvas izkusis un vēlarvien palēnām tek aiz apkakles, es nemaz neizteikšos.

ak, skaistā pagājušā nedēļa, kad ganījos pa dārzu vienā džempītī, sēdēju uz lieveņa , ķēru vasarraibumus un saule dedzināja ceļgalus, nāc apakaļ!