rūsganais sprakšķis

tāds viens liels mīnuss mašīnai bez skaņas aprīkojuma ir - tu brauc uz darbu un galvā skan kautkāda reāla figņa, nezkur iekritusi kā gadījusies, pārsvarā gadījumos - viena frāze.
un reāli krīt uz nerva.

merkantilas kuces piezīmes

sakarā ar mani nekādi nesajūsminošajiem papildus pienākumiem , kas radušies nesenās reorganizēšanās rezultātā, nākas apmeklēt šādas tādas sanāksmes ar bezgalīgi neapmierinātiem klientiem,kas izmisumā ir piesaukuši klāt būt arī savus pašus galvenākos šefus.
dzīvojot tādu kurmja dzīvi,kādu piekopju es, vai nu ikdienā neredzu, vai arī nepamanu, bet te šodien nodevos pārdomām, cik glīti tomēr izskatās tādi kopti vīrieši.
nu,nevis pie spoguļa aizsēdējušies metroseksuāļi vai kādijauturvēl, bet tādi,kam statuss tāds,ka viņš ir kopts no matu galiem līdz papēžiem. un viss tik itkā neuzkrītoši, bet acīmredzami izstaro kvalitāti, tāpat kā paši viņi izstaro mieru un pašapziņu, tādu,kas vismaz man iebliež pa saules pinumu. nevis kautkādu lecīgu, bet pilnībā nopelnītu un pamatotu pašapziņu.

un es tur sēžu un pēkšņi pamanu , kā nagam nolobijusies zaļā laka un kā hipsterblūzei kautkāds diegs izlīdis un acu zīmuli pilnīgi jūtu izsmērējušamies, buee.
lienu atpakaļ savā kurmja alā.

akbetnu,cik mīlīgi.
biju vetklīnikā pēc paikas lopam - āreče, pacēluši cenu par 8% no septembra (ne vetklīnika,bet izplatītājs).
protams, pa lielam kāda jau tur vairs starpība, 50 vai 54 lati.
bet,nu, nenoliedzami, no kā gan labāk kāst naudu kā no tiem,kam jāpērk specjālā vererinārā paika, jo kur tad tie muļķi *** liksies, variantu jau nav, pirks arī par paaugstinātu cenu

peispuks mani tiko normāli iegāza.
skatos, pienācis draudzības uzaicinājums.
es kā jau es, dikti cenšos filtrēt,ko tur vispār laist iekšā, bet nu atsevišķus cilvēkus no atsevišķām aprindām, lai nebūtu nesmuki, apstiprinu, ielieku restricted sarakstā,kas tāpat redzu to pašu neko, publisko. nu,tākā šis cilvēks kā reiz no turienienes, nospiežu "apstiprināt"
un ibiorio, izrādās, tas nav uzaicinājums, bet gan sadžešns no kāda cita, dritvaimicīt, un es esmu pati savām rokām kādu uzaicinājusi, ko es vabše nekad nedaru un vajadzīgs viņš man tur kā pīlei lietussargs.
atcelt,protams,šādu operāciju, nav iespējams.
katavumāti,ka cilvēkiem nav , ko darīt, kā mēģināt vēl citiem ietiekt draugus, nu.