rūsganais sprakšķis

merkantilas kuces piezīmes

sakarā ar mani nekādi nesajūsminošajiem papildus pienākumiem , kas radušies nesenās reorganizēšanās rezultātā, nākas apmeklēt šādas tādas sanāksmes ar bezgalīgi neapmierinātiem klientiem,kas izmisumā ir piesaukuši klāt būt arī savus pašus galvenākos šefus.
dzīvojot tādu kurmja dzīvi,kādu piekopju es, vai nu ikdienā neredzu, vai arī nepamanu, bet te šodien nodevos pārdomām, cik glīti tomēr izskatās tādi kopti vīrieši.
nu,nevis pie spoguļa aizsēdējušies metroseksuāļi vai kādijauturvēl, bet tādi,kam statuss tāds,ka viņš ir kopts no matu galiem līdz papēžiem. un viss tik itkā neuzkrītoši, bet acīmredzami izstaro kvalitāti, tāpat kā paši viņi izstaro mieru un pašapziņu, tādu,kas vismaz man iebliež pa saules pinumu. nevis kautkādu lecīgu, bet pilnībā nopelnītu un pamatotu pašapziņu.

un es tur sēžu un pēkšņi pamanu , kā nagam nolobijusies zaļā laka un kā hipsterblūzei kautkāds diegs izlīdis un acu zīmuli pilnīgi jūtu izsmērējušamies, buee.
lienu atpakaļ savā kurmja alā.