rūsganais sprakšķis

dienās kā šī, man būtu bijis jāvelk džinsi un botas.
bet, nēee, man taču vajadzēja izpildīties.

pirmkārt, es aizgulējos, man bija threesome sapnis ar kautkādu aziātiskas izcelsmes sievieti.
lecu, ķēru, grābu, šauros svārkus, fakmībūtus.
izskrēju no mājas un , vēl līdz vārtiem netikusi, sapratu savu kļūdu, bet labot nebija laika.
soli paspert nevarēju, jo tizlums, svārki rāvās pa zeķēm augšā, vējš pacēla matus gaisā un divreiz aptina ap galvu. izkūņojusies no matiem, secināju,ka kaķis ir nospēris zābakus un paspēlējies - viss melnais zamšs ar spalvām, tāpat kā melnie svārki, pie kuriem piespiedās mājās palikt negribošais suns.
ar tiem 10cm papēžiem braucu tik debīli,ka pat uzkrāsoties nepaspēju, un ieejot darbā, velkot nost plašķi, nojaucās un saplīsa rokassprādze.

tagad sēžu un baidos pakustēties, ka vēl kas nesagāžas....

burtiskā nozīmē.

atnāku mājās un KĀDS no mūdžiem ir novācis no galda maisiņu ar riekstiem. un es nezinu,cik izrijis - jo skrienot uz darbu kautko iebēru kabatā.

te nu bija mani labi audzinātie mājlopi.
es ceru,ka rijējs ir kaķis.
ja suns,tad atkal būs di**ā ar visu dziesmugrāmatu....

pastaigas rezumē.

paskatījos ārā- gaiss tīrs.

pēc 5 minūtēm sāka nākt lejā slapdraņķis ar vēju. secināju,ka kāds idiots ir jakai nopogājis kapuci.

uzejot uz tilta, man palika silti ap sirdi - sniga lielas baltas pārslas, mans dumais suns, pa vasaru aizmirsis,kas ir sniegs, brīnijās.

uz zemes skaistās baltās pūkas radīja slīdošu slapjumu, tēloju balerīnu.

vēl pēc 20 minūtēm man zābakos sāka žļurkstēt.
un žļurkstēja un žļurkstēja, līdz pat mājām.

end of story.