rūsganais sprakšķis

jūs neticēsiet, es nupatās ar slaidu rokas vēzienu secināju,ka esmu nopirkusi atpakaļbiļeti janvārī.
jo tas taču ir lōģiski, braucienam novembrī rādīt atgriešanās tabulu pēc 2 mēnešiem,ātrāk jau šampinjonus nepielasīsi

bet tikuntā lētāk kā ar nac.avio b-bu

pēc tam,kad atradu savu nepazudušo Nestes karti, esmu pamanījusies pazaudēt i nepazudušo nobloķēto, kurai atceros kodu, i atjaunoto ,kurai aizmirsu kodu, i darba,ar kuru lēju,kamēr mēģināju atcerēties savējo pinkodu.

kolosālīgi.

izmisīgi mēģināju ielauzties 1188 biļetēs ar biļešuparadīzes loginu.

dienās kā šī, man būtu bijis jāvelk džinsi un botas.
bet, nēee, man taču vajadzēja izpildīties.

pirmkārt, es aizgulējos, man bija threesome sapnis ar kautkādu aziātiskas izcelsmes sievieti.
lecu, ķēru, grābu, šauros svārkus, fakmībūtus.
izskrēju no mājas un , vēl līdz vārtiem netikusi, sapratu savu kļūdu, bet labot nebija laika.
soli paspert nevarēju, jo tizlums, svārki rāvās pa zeķēm augšā, vējš pacēla matus gaisā un divreiz aptina ap galvu. izkūņojusies no matiem, secināju,ka kaķis ir nospēris zābakus un paspēlējies - viss melnais zamšs ar spalvām, tāpat kā melnie svārki, pie kuriem piespiedās mājās palikt negribošais suns.
ar tiem 10cm papēžiem braucu tik debīli,ka pat uzkrāsoties nepaspēju, un ieejot darbā, velkot nost plašķi, nojaucās un saplīsa rokassprādze.

tagad sēžu un baidos pakustēties, ka vēl kas nesagāžas....

šorīt velku savu mīļo strīpaino žaketi , iebraucu rokas kabatās- hmm. Nestes karte. bet es tak neesmu kādu laiku šito pidžaku vilkusi. aizdomu mākta dodos pie somas - un izvelku vēl vienu Nestes karti.
izrādās, ka liktenīgajā oktobra dienā, kad Gaiļezera ārēs pazuda mans maks, degvielas karte nav viņā mitinājusies.

tagad man ir 2 Nestes kartes - viena nobloķēta, kurai pinkodu zinu, otra, atjaunotā - itkā darbīguma pilna, vien pinkodu nevaru atcerēties ne sitama...