rūsganais sprakšķis

prokrastinācija

mufs

10/9/12 12:20 pm

sēžu un pētu matus.
savējos.
dažiem,kas nav tie īpaši zīžaini smalkie, bet tie,kas ir tādi saraināki, tie,kas ir čirkainības stūrakmens - viņiem ir ar pirkstiem sajūtama atškirība reljefā - brīžiem resnāki,brīžiem tievāki,tad nu es te sēžu un filozofēju, cik cieša saistība tiem tievajiem posmiem ir ar depresīviem periodiem manā dzīvē.
izejot no šīs teorijas, man šķiet,ka pēc šitiem mēnešiem tur izaugs tādi nīkuļi ,kas paši savu svaru nevarēs noturēt un tad man būs jāgriež zēngalviņa, un tas tad būs pavisam depresīvi,jo man pavisam noteikti,ka īsi mati ne pēc kā neizskatīsies...

• Tags:
  darbs, dzīve

• 20 comments
• Leave a comment

• sursurs

  10/9/12 09:32 pm

  Vot šitais iemesls ir pac labākais! :) Es ar eju 1x gadā - vismaz jūtu atšķirību pirms un pēc :D
  Abet es Tavu ierakstu lasot atcerējos, ka vienu dienu darbā sataustīju sev un izrāvu vienu savādāku matu - tādu konkrēti rupjāku kā pārēji - biezāku un tādu - un pilnīgi melnu :O Ilgi viņu murcīju, bet tā arī neko gudrāka netiku.
  Ir kādas teorijas arī atsevišķu matu sakarā?
  Galu galā sirmie man arī parādās ar biežumu 1mats/gadā un tad tas ir pilnīgi balts visā garumā...

  • Reply
  • Parent
  • Thread

  • mufs

    10/10/12 11:14 am

    

    ne-e, nav teorijas. bet zinu,ka tā ir, man bijušajam blondajā pakausī auga daži gandrīz melni mati.

    • Reply
    • Parent