rūsganais sprakšķis

jo vairāk es domāju,jo lielāka panika mani pārņem.
vienīgais,kas man vienmēr ir mājās, tas ir vīns un kautkādi sieri,iespējams, bet ar vīnu taču es viņu nebarošu un tādos apjomos kamambērus negribētos iepirkt.
esmu pavisam aizmirsusi,kā tas ir,ja mājās ir kāds, kas vienmēr grib ēst un daudz. ja neskaita to,ka plānoju aizliegt aiztikt savus vīnus un sierus, kautkāda dalītā pārtikas programma ledusskapī man nešķiet saprotama bet turēt uz pelmeņiem kādu es arīdzan nemāku.
un man taču jāuzvedas kautkā pareizāk, ne? ai es pati nesaprotu,kur esmu ietrinusies