mīlīgi
viens draudziņš,ar kuru draudzējos,kad man bija diustrīs un viņam laikam deviņpacnt, šodien nejauši pēc ilga laika satikts, paziņoja,ka es izskatoties tikpat labi kā viņa bērnībā.
un viņš precas ar to beibi,ar kuru bija kopā pirms manis gadus 5 un visu laiku pēc manis. how fun is that?!
un viņš precas ar to beibi,ar kuru bija kopā pirms manis gadus 5 un visu laiku pēc manis. how fun is that?!
kāpēc es izvēlos nesēdēt uz kāpnēm ar draudziņiem,kuriem kautkur citur kautkas ir nopietni? tāpēc,ka eventually , vai nu tāpatās vai pēc piektās glāzes, viņiem sāk likties,ka es taču esmu tik baigi forša. un es negribu bojāt karmu
un, tāpēc es negribētu,ka "mans" sēž uz kāpnītēm ar kādu citu, jo diezinvai ka es vienīgā esmu tāda forša,uz kuru visi bijušie pavelkas, droši vien tas ir kautkur jūsu, vīriešu, galvās.
savas nepabeigtās kāpnes es pazīstu, un tās ir tikai tās divas visas pārējās man sen kā nojauktās tādā ziņā . es vabše visus bijušos uztveru kā draudziņus- man viņi patīk (vairāk vai mazāk) bet tikai kā draudziņi.