mīlīgi
viens draudziņš,ar kuru draudzējos,kad man bija diustrīs un viņam laikam deviņpacnt, šodien nejauši pēc ilga laika satikts, paziņoja,ka es izskatoties tikpat labi kā viņa bērnībā.
un viņš precas ar to beibi,ar kuru bija kopā pirms manis gadus 5 un visu laiku pēc manis. how fun is that?!
un viņš precas ar to beibi,ar kuru bija kopā pirms manis gadus 5 un visu laiku pēc manis. how fun is that?!
pirmkārt tas,ka es zinu to attiecību aizkulises un interesanti,ka cilvēki pie kā tāda nonāk, kas then again ir loģiski,jo viņi ir kopā vairāk kā pusi sava mūža.
un tas,ka es viņu biju uzaicinājusi savās kāzās par uzkodu meistaru, bet somehow es tā arī neapprecējos, bet tagad precas viņš..
ai, nu da man vnk nepatīk,ka mani draudziņi precas, ar precētiem draudziņiem nesēž uz kāpnēm un nefilozofē par .. ne par ko.
katrā ziņā, nekādu romantisku greizsirdības stīgu tur nav jau gadus..hm...9...
Runājot par kāpnēm - neesi greizsirdīga, a? :) Tas nāk par sliktu karmai :))
kāpēc es izvēlos nesēdēt uz kāpnēm ar draudziņiem,kuriem kautkur citur kautkas ir nopietni? tāpēc,ka eventually , vai nu tāpatās vai pēc piektās glāzes, viņiem sāk likties,ka es taču esmu tik baigi forša. un es negribu bojāt karmu
un, tāpēc es negribētu,ka "mans" sēž uz kāpnītēm ar kādu citu, jo diezinvai ka es vienīgā esmu tāda forša,uz kuru visi bijušie pavelkas, droši vien tas ir kautkur jūsu, vīriešu, galvās.
savas nepabeigtās kāpnes es pazīstu, un tās ir tikai tās divas visas pārējās man sen kā nojauktās tādā ziņā . es vabše visus bijušos uztveru kā draudziņus- man viņi patīk (vairāk vai mazāk) bet tikai kā draudziņi.