rūsganais sprakšķis

skatījos vakariņas klab, jo man diezgan ļoti gribas ēst. vienu brīdi viņi visnotaļ apmierināja manas gastronomiskās vajadzības darbadienas vidū, tie kautkādu šlesera jeb kādi pirkstiņi,ko tante taisīja man pat kādu brīdi gluži vai uz mēles kusa.

nu,lūk, nepietiek,ka tur vairs neviens neko garšīgi neraksta, nē, ņem un ieliek bildes ar feisbuka linku. un tā vietā,lai es paskatītos uz cepeti, tur saliek bildes ar sejām, un tad vēl paskaties profilu un pilnīgi nejauši savelc paralēles un saproti,ka skaties uz vēl kādiem cilvēkiem no šejienes, un.....
aizelsos.
karoče , esmu ļoti neapmierināta, nu ,es negribu zināt,kā jūs izskatieties, negribu.
tagad var tikai sist sev pa pirkstiem.
un, ņemot vērā vairākos kopīgos draugus arīdzan apdomāt latvijas pīļu dīķa sīkulību un krist vēl dziļākā panikā, kurš no jums patiesībā patiešām mani zin dzīvē.

kāpēc es cepos? da vienkāši, pms.