piektdienas vakars un nav neviena ar ko iedzert. par laimi tās ir pārejošas problēmas, jo nākampiektdien, aiznākampiektdien, aizaiznākampiektdien noteikti būs ar ko iedzert. kādu laiku (gadu, varbūt divus) vēl būs. bail tikai no tā brīža, kad apkārtējie būs sakārtjuši savas dzīves un piektdienas vakarā izvēlēsies noskatīties filmu, ātri un klusi (lai bērnus nepamodinātu) nodrāzties ar mīļoto un doties pie miera. tad man nāksies vakarus pavadīt kā šobrīd - vienam ar sevi un šņabi.